Kristāliskais pamatklintājs (saukts arī par platformas apakšējo stāvu, krokoto platformas pamatni un cokolu)– platformas kristāliskā pamatne no magmatiskiem un metamorfiem iežiem, kas veidojušies un sakrokojušies konkrētā apgabala ģeosinklinālās attīstības stadijā. Platformas attīstības un konsolidācijas gaitā tās virsa tika pakļauta denudācijas procesiem – veidojās nogulumiežu slānis. Pamatklintājs parasti atrodas 2-4 km dziļumā, bet kristālisko vairogu apgabalos – zemes virspusē.
L-ja atrodas A-eiropas platformas ZR malā. Pamatklintāja virsā L-jas R un C daļā atrodas Baltijas sineklīze, A daļā – L-jas sedliene/ ieliece, kas DA virzienā pāriet Baltkrievijas sineklīzē. Latvijas ZA atrodas Baltijas vairoga D nogāze. Tur Valmieras- Lokno izciļņa rajonā pamatklintājs atrodas tikai 340-350 m dziļumā. Tālāk DR virzienā pamatklintāja virsa pazeminās, L-jas vidienē tas atrodas ~1000m dziļumā, bet Dr stūrī – pat 1923 m. L-jas vidus un A daļā pamatklintāju veido stipri metemorfizēti arhaja kristāliskie slānekļi, gneisi, granītgneisi, migmatīti.
Pamatiežu virsa – subkvartārā virsa - ar kvartāra nogulumiem apraktais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvatrāra ieži, kas veidojušies denudācijas ietekmē pirmskvatrāra un kvartāra periodā. L-jas pamatiežu virsu veido gk. devona nogulumi – smilšakmeņi un dolomīti. Tikai L-jas DR daļā – perma kaļķakmeņi, karbona smilšakmeņi, māli, dolomīti, nelielos laukumos – arī triasa un juras smiltis un māli.
Kvartāra nogulumu ģenētiskie tipi: Nogulumu veidošanās saistīta ar vairāku kontinentālo apledojumu veidošanos, jūru transgresiju un regresiju. Kvartāra apledojuma rajonos daudz morēnas nogulumu, less un lesveida nogulumi. Ar kvartāra nogulumiem saistītaskūdras, sapropeļa, smilts, grants, māla atradnes.…