15. Ekonomikas augsmes piedāvājuma puses faktori ir darbs un kapitāls. Tie abi var būt gan ekstensīvi, gan intensīvi. Izmantojot ekstensīvos faktorus iespējams aprēķināt Koba-Daglasa ražošanas funkciju, kas parāda šo faktori ietekmi uz saimnieciskās darbības iznākumu. Aprēķinot šo funkciju, ieguvu, ka Latvijai tā ir Y=5.87K0.11L0.89, kapitāla robežefektivitāte 2009. gadā bija 0,09 (tātad par tik pieaugs IKP, palielinot kapitāla resursu apjomu vidēji par vienu vienību), bet darba robežefektivitāte 2009. gadā bija 6,663 tūkstoši latu uz cilvēku. Tātad, palielinot darba resursu apjomu vidēji par vienu vienību, IKP palielināsies par 6663 LVL. Īrijai šī pati funkcija izveidojās kā Y=58.5K0.05L0.95, kapitāla robežefektivitāte 0,04, darba robežefektivitāte 2009. gadā 69,783 tūkstoši uz vienu cilvēku - palielinot darba resursu apjomu vidēji par vienu vienību, IKP palielināsies par 69 783 eiro. Portugālei Koba – Daglasa funkcija ir Y=0.03K0.03L0.97, kapitāla robežefektivitāte 2009. gadā 0.05, darba robežefektivitāte 0,026 tūkstoši uz vienu cilvēku. Tātad, palielinot darba resursu apjomu vidēji par vienu vienību, IKP palielināsies par 2,6 eiro uz vienu cilvēku. Latvijā darba elastības koeficients ir 0,89, Īrijā šis koeficients ir 0,95, bet Portugālē 0,97. Savukārt kapitāla elastības koeficients Latvijā ir 0,11; Īrijā 0,05, bet Portugālē kapitāla elastības koeficients ir 0,03. No tā jāsecina, ka darba resurss visās valstīs tiek izmantots samērā efektīvi, tajā pašā laikā kapitāla resursu Īrijā un Portugālē varētu izmantot efektīvāk, tāpat arī Latvijā.
16. Resursu salīdzinošā deficīta pakāpe iegūta izdalot kapitāla robežefektivitāti ar darba robežefektivitāti. Šī deficīta pakāpe parāda, kur no valsts resursiem – kapitāls vai darbs – ir salīdzinošā deficītā vai salīdzinošā pārpalikumā. Resursu salīdzinošā deficīta pakāpe Latvijā 2009. gadā bija 0,01; Īrijā 0,001, bet Portugālē 1,92. Tātad kapitāla resurss Portugālē ir salīdzinošā pārpalikumā kā pārējās valstīs.
17. Iekšzemes kopprodukts jeb IKP ir gada laikā valstī radīto gala produktu kopējā vērtība, bet nacionālais kopprodukts jeb NKP ir to gala produktu kopējā vērtība, kas gada laikā radīti ar valsts rezidentiem piederošajiem ražošanas faktoriem. Tātad starpība starp IKP un NKP rāda ārvalstnieku gūto tīro ienākumu. Aprēķinot šo rādītāju starpību, redzams, ka Latvijā laika periodā no 2001. – 2008. gadam šis lielums ir gan samazinājies, gan palielinājies, tomēr saglabājies pozitīvs, tātad valsts rezidenti ārvalstīs nopelnījuši mazāk nekā ārvalstnieki nopelnījuši Latvijā. 2009. gadā šī situācija mainījusies, un starpība kļuvusi negatīva – Latvijas rezidenti ārvalstīs nopelnījuši vairāk. Īrijas ekonomikā šis rādītājs visus gadus pakāpeniski palielinājies, tātad arī tur ārvalstnieki gūst lielākus ienākumus Īrijā, kā valsts rezidenti ārpus tās. Savukārt Portugālē starpība starp IKP un NKP no 2001. – 2004. gadam samazinājusies, bet turpmākajos gados pieaugusi.
…
