Latvijas Republika. Valsts iekārta, politiskā dzīve

4. GRŪTĪBAS, KURAS, PIRMSKARA LATVIJĀ, PIEDZĪVOJA SAEIMĀ IEVĒLĒTĀS PARTIJAS
Partiju dibināšanai un tās sastāvā esošo biedru skaitam, darbībai nebija praktiski ierobežojumu, kuri demokrātiskos procesus padarīja praktiski neiespējamus, kuriem līdzi nāca apgrūtināts izpildvaras darbs, kurai ir cieša sakarība ar parlamentā esošo koalīciju. Partiju dibināšanā bija tikai viens ierobežojums – Komunistiskā partija Latvijas Republikas teritorijā ir aizliegta, jo tā aicina uz vardarbību ar mērķi – graut pastāvošās valsts iekārtu. Katras Parlamenta vēlēšanās veiksmīgas bija LSDSP, kuras rindās bija liels Latvijas inteliģences īpatsvars. Parlamenta vēlēšanās piedalījās vairāk partiju nekā Saeimā ievēlamo deputātu skaits, tātad, var secināt, ka uz katru vietu pirmskara Latvijas Parlamentā kandidēja vairāk nekā desmit deputātu. Lielākās un ietekmīgākās partijas būtība bija veikušas savu pilno evolūcijas ceļu partiju attīstībā demokrātiskās valstīs – pulcē lielu skaitu biedru, uzvar citas vēlēšanās, atkārtoti startē un gūst lielāku deputātu krēslu nekā citi. Šo partiju uzdevums arī bija novērst arvien pieaugošo sadrumstalotību politikā, rosinot attiecīgas izmaiņas Satversmē un tās pavadošajos likumos, noteikumos, piemēram, ieviešot prasības, kādas šobrīd tiek attiecinātas uz partiju iespēju piedalīties vēlēšanās, tā konsolidējot spēkus. Ierobežots partiju skaits pilsonim atbildīgi izturēties pret savu pienākumu – doties vēlēt, savukārt, haoss, kas bija pirmskara Latvijas politikā, ātri lika vilties demokrātiskā valstī, tā palielinot iedzīvotāju vēlmi pēc izlēmīga, kārtīga, stingra un kontrolējoša vadītāja, kurš spēs ātri izbeigt politikas haosu, radot cilvēkiem drošības sajūtu un tika sagaidīta jau pēc 12 gadiem un 2 mēnešiem Latvijā tiek īstenots apvērsums, kurā varu pārņem autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms.
…