3. Partiju cīņas.
Galvenā cīņa notika starp divām ietekmīgākajām Latvijas 20.gadsimta sākuma partijām- LSDSP un LZS. Kompartija Latvijas Republikā bija aizliegta ar likumu.
LZS bija konservatīva, pragmatiska un nacionāla partija, kas vadīja vai piedalījās lielākajā daļā valdību. Tās pārstāvis Hugo Celmiņš 1928. gadā izveidoja valdību, kura noturējās 3 gadus un pierādīja, ka valdība var noturēties, neatkarīgi no sadrumstalotās Saeimas. LZS arī bija partija, kas visvairāk pretojās Vēlēšanu likuma maiņai , tieši sīkpartijas tai ļāva manipulēt valdības krīžu gadījumos, “piepērkot” balsis. Tā nevēlējās mainīt likumu tāpēc, ka baidījās no LSDSP nostiprināšanās uz sīkpartiju rēķina , partijas egoisms bija lielāks par stabilas demokrātijas interesēm.
LSDSP lielākā nelaime bija tāda, ka partija negribēja valdīt, jo uzskatīja, ka Latvija vēl nav gatava “demokrātiskam sociālismam” , un tādēļ vēlējās būt opozīcijā. Katrās vēlēšanās tā saņēma arvien mazāk balsu, taču joprojām bija lielākā parlamentārā partija, un saņēmuši kārtējo balsu samazinājumu, līderi teica: varēja būt daudz sliktāk, mēs varējām arī vinnēt. 5
…