Sarkanajā grāmatā iekļautos augus nedrīkst ievākt un tirgot, kā arī aizliegts iznīcināt to dabiskās augšanas vietas. Aizsargājamos dzīvniekus aizliegts ķert, medīt, turēt nebrīvē, iznīcināt to dzīvesvietas.
Sarkanā grāmata nav vienīgais dokuments, kam ir sugu aizsardzības statuss. Latvijā saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu darbojas Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamām sugām un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts. Šā saraksta 1.grupā ir iekļautas īpaši aizsargājamas sugas:
• Dzīvnieki, piemēram, lidvāvere, visas Latvijā sastopamās sikspārņu sugas, ūdrs, ērgļi, susuri, kokvarde, smilšu krupis, purva bruņurupucis, lielais ozolu koksngrauzis, ziemeļu upespērlene.
• Augi, piemēram baltais āmulis, pūkainā asinszāle, dzeltenā dzegužkurpīte, Baltijas efeja, šaurlapu ežgalvīte, dižā jāņeglīte, laksis, daudzgadīgā mēnesene, mūru sīkpaparde, Donavas krāčšūna.
• Ķērpji, piemēram, vidējā everkija, lapveida kladonija, parastais plaušķērpis.
• Sēnes, piemēram, ēzeļu sausene, velna beka, skropstaninais kātpūpēdis, zeltainā koralene, zemeszvaigznes (apmalotā, biezstaru, raupjā, rūsganā).
Īpaši aizsargājamo sugu saraksta 2.grupā ir minētas sugas, kurām ir piešķirts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu statuss, piemēram, meža cauna, lūsis, sesks, vilks, baltais zaķis, mednis, mežirbe, rubenis, alata, lasis, upes nēģis, repsis, salate, sīga, taimiņš, platspīļu upesvēzis, parka vīngliemezis, parastais plakanstaipeknis, trejvārpu plakanstaipeknis, parastā purvmirte, vālīšu staipeknis.
…