Secinājumi
Pēc darba autora domām, apzīmējumi topogrāfiskajās kartēs mainījās līdz ar sabiedrības un valsts attīstību, jo līdz ar attīstību tiek pētītas arvien jaunas ģeogrāfiskās vietas, ģeomorfoloģiskie veidojumi, kā arī precīzāk tiek apzinātas vietas Latvijā. Apzīmējumu attīstība pēdējā gadsimta laikā ir strauji progresējusi, ja 20. gadsimta sākuma tika kartētas pazīstamas un tikai apsekojamas vietas, tad laikam ejot, tika veikta detālāka Latvijas apzināšana, līdz ar to kartēšana un apzīmējumu ieviešana. Strauja apzīmējumu rašanās tiek fiksēta Latvijas PSR, kad kartēšana visbiežāk tika veikta militārām vajadzībām, savukārt atjaunotās Latvijas laikā (90. gadu sākums līdz mūsdienām) – apzīmējumi tiek pielāgoti sabiedroto interesēm (NATO, Eiropas Savienība), lai topogrāfisko karti saprastu lielāks cilvēku skaits, ne tikai Latvijas iedzīvotājs. Kā arī tika radīti daudzi apvienoti apzīmējumi, piemēram, sliežu ceļiem – ja vairāki, tad ceļa posms tiek iesvītrots ar vairākām svītriņām (atkarībā no sliežu ceļu skaita) utt. Īsāk sakot, tiek apvienoti dažādi apzīmējumi, lai karti padarītu pēc iespējas vieglāk lasāmu un saprotamu jebkuram cilvēkam.
Apzīmējumi ir svarīgs informācijas avots par konkrēto vietu, par kuru tiek lasīta karte. Bez apzīmējumiem karte būtu grūti uztverama, nesaprotama un no kartes nebūtu liels ieguvums. Šobrīd apzīmējumi dod cilvēkam to, ka tie spēj orientēties konkrētā vietā, saprast savu maršrutu, kā arī atrast nepieciešamo vietu, objektu utt.
20. gadsimta sākumā, pēc darba autora domām, topogrāfisko karšu apzīmējumi bija sarežģītāki nekā mūsdienās, to var saistīt ar to, ka pagājušajā gadsimtā topogrāfisko karšu izgatavošana lielākoties bija militārām vajadzībām, kur karšu lasīšanā tika apmācīti nepieciešamie cilvēki, savukārt mūsdienās kartes kalpo dažādiem dzīves mērķiem – tūrismam, mācībām, arī militārām vajadzībām.
…
