1.Lauku vides raksturojums
Leins ( 1994) piedāvā trīs galvenās iezīmes lauku vides raksturojumam:
Iedzīvotāju blīvums un apdzīvoto vietu lielums
Zemes lietošanas veids un saimnieciskais raksturojums
Tradicionālās sociālās struktūras
Iedzīvotāju blīvums un apdzīvoto vietu lielums:
Latvijā < 5000, Austrijā līdz 5 000
Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā un Portugālē pie lauku teritorijām tiek pieskaitītas pilsētas un ciemati līdz 10 000 iedzīvotājiem
Zemes lietošanas veids un saimnieciskais raksturojums:
Tradicionālie nepilsētu zemes lietošanas veidi ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un dabas bagātību iegūšanu
Atšķirība starp saimniekošanu laukos un pilsētās samazinās, jo īpaši attīstītajās pasaules valstīs. Relatīvā lauksaimniecības sektora samazināšanās un pakalpojuma sektora izaugsme radīja jaunas saimnieciskas nozares laukos- arī lauku tūrismu
Lauku tūrisma attīstību nosaka arī lauksaimnieciskās ražošanas mērogi. Intensīvās lauksaimniecības teritorijas nav atraktīvas tūristiem un nav arī lielas ekonomiskās nepieciešamības tā attīstībai, kamēr tradicionālās mazās saimniecībās ir lielākā saimnieciskās darbības dažādošanas nepieciešamība un tās tūristiem ir pievilcīgākas.
Tradicionālās sociālās struktūras:
Viena no visvairāk izplatītajām lauku dzīves uztverēm ir tāda, ka tur saglabājušās tradicionālās sociālās struktūras un vērtības, kas zudušas modernajā, pilsētnieciskajā sabiedrībā
Protams, arī lauku vidi ir skārušas pārmaiņas, tomēr to sociālo struktūru raksturo tādas tradicionālas vērtības kā kopības sajūta, vienkārša ekonomika, drīzāk lokāla nevis kosmopolitiska kultūra
Dzīvesveids laukos ir lēnāks, mazāk materiālistisks un pabeigtāks nekā pilsētās
Tūristi ir motivēti redzēt vai izbaudīt tradicionālo dzīvesveidu kā kultūras mantojumu sastāvdaļu.…
