• Materiāli ir fiziska viela vai to kombinācijas, jko cilv.izmanto, lai radītu lietas.
• Ikviens cilveka ikdienas solis ir pilnigi atkarīgs no materiāliem
• Materiāli ir nepieciešami: barībai, apģērbam, mājoklim, transportam, komunikācijām,drošībai, aizsardzībai, karam. utt
• Mat.nosaka civilizācijas līmeni, tie ir pamatā lietu kultam.
• Cilv. vajadzības pēc materiāliem: apģērbs, mājoklis, transports, dzinēji, komunikācijas, informācija, veselība, sports, nauda, māksla, drošība, aizsardzība, karš.
• Arī: gaisma, skaņa, ieraksts, nekustīgs att., kustīgs att.
• Materiālzinātnes izveidošanās: intelekta pievēršanās zinātnēm, kas saistītas ar materiāliem: 1. modernā metalurģija, 2.polimēru pasaules uzskatu veidošanās 3. cietvielas fizikas sasniegumi; zinātniskie un tehniskie jauninājumi; eksperimentālo pētīšanas metožu attīstība.
• Materiālzinātnes izveidošanās: zinātniskā darba organizācija; prasības pēc jauniem materiāliem karam, kosmosa pētījumiem; iespēja puiblicēt; teorētiskās idejas no 1 mat.tiek pārnestas uz otru mat.; rodas vajadzība pēc ierīcēm, kas ietver dažādus materiālus.
• Materiālu zinātne un materiālu inženierzinātnes: pētī fundamentālās kopsakarības( mat.strukt.->mat.īpaš.->izstrādājumu raksturīpaš.); rada un pilnveido materiālu struktūras regulēšanas principus; rada mat.veidošanas un uzlabošanas stratēģiju.
• Mat.zin. pamatojas uz: fundamentālām zinātnēm-fizika, ķīmija, kristalogrāfija utt; tehniskām disciplīnām par materiāliem-keramika, polimēru zinātne, metalurģija.
Materiālu iedalījums
• Pēc izcelsmes: dabas materiāli-atjaunojami, neatjaunojami; veidoti no dabas izejvielām, tās ķīmiski modificējot-no neatjaunojamām(keramika, stikls), no atkjaunojamām(papīrs, gumija); ķīmiski sintezēti no ķīmiskām vielām(polimēri, elektronikas mat.).
• Pēc uzbūves: vienkāršie-no 1 mat.; no vairākiem mat. Sastāvoši – kompozītmateriāli.
• Pēc materiāla dabas: metāli un sakausējumi, stikls, keramika, plastmasas, šķiedras, koks, papīrs.
• Pēc materiāla pielietojuma: industriālie, elektrotehniskie, elektronikas, supervadošie, magnētiskie, optiskie, biomedicīniskie, utt.
• Pēc lietošanas ilguma: ilglaicīgie-ķieģelis; īslaicīgie-iesaiņojums
• Pēc iespējas atgriest apritē: atgriežamie-papīrs; neatgriežamie-gumija
• Pie mat. Nepieskaita: pārtikas vielas, kurināmie, medikamenti.
Materiālu kopīgās iezīmes:
1. īpašību atkarība no struktūras
2. iespēja iegūt materiālus no izejvielām, kuru krājumi ir ierobežoti
3. nepieciešamība mat.ieg. patērēt E
4. nepieciešamība izveidei patērēt cil.resursus
5. iespējas kontrolēt un vadīt struktūras mat.un izstr.veidošanās procesos.
6. iespējas mat.pārvērst noteiktās formās ar not.parametriem
7. iespēja kontrolēt un prognozēt mūžu
8. iespējas mat. Utilizēt
• Nav universālu mat.
• Mat. Lietderības kritēriji: izejvielas mat.iegūšanai-resursi, spēja atjaunoties, kvalitāte; materiāla ražošana- raž.E ietilpība, izmaksas, ekoloģija; mat.tehnol.īpaš.- mat.īpaš.atbilstība iespējai izgatavot not.mat.pēc not.parametriem; mat.ekspluatācijas īpaš. – atsevišķa mat.īpaš.atbilstība izstr. Īpaš.prasībām.
• Izstrādājuma lietderības kritēriji: izstr.raž.relatīvie stratēģiskie-ekonomiskie rādītāji- mat.ietilpība, raž. E ietilpība, raž. Pašizmaksa, tirgus cena, raž. Ekoloģija; izstr.kvalit.rādītāji: ārējais izskats, svars un izmēri, lietošanas ērtums, ekspluatācijas mūžs.
• Izstr. Pēcekspluat. Problēmas: nolietotu izstr.savākšana; utilizēšana.
• Materiālu plūsma:
Dabas resursi – iegūšana – izejviela – pārstrāde – jēlmat. – attīrīšana – inženiermateriāls – pārstrāde(ražošana) – izstrādājums – ekspluatācija – izmešana – atkritumi.
• Mat.otrā dzīve:
…
