Libānas teritorija patiesībā ir vēl mazāka nekā Latvijas – kādus 220 kilometrus garumā un tikai kādus 50 kilometrus platumā. Toties iedzīvotāju skaits šādai teritorijai gan iespaidīgs – gandrīz četri miljoni. Lielākā daļa Libānas ir kalnaina, klimats – silts un patīkams. Libānas kalnos sniegs saglabājas līdz pat aprīlim un no to virsotnēm skaidrā laikā saskatīt Vidusjūru. Ik gadu Libānu apmeklē arvien vairāk ārzemnieku. Tūrisms ir viena no nozarēm, kura dod valstij vislielākos ienākumus. Liecības par tagadējās Libānas teritorijas pirmajiem iedzīvotājiem ir apmēram tūkstoš gadus senākas par Ēģiptes piramīdām. Feniķieši bija tie, kuri cēla Beirūtas seno vecpilsētu Byblos pirms 5000 gadu un izveidoja pirmo alfabētu, kas vēlāk kļuva par pamatu grieķu rakstībai.
Mūsdienu Libāna izveidojās kā Francijas kolonija Pirmā pasaules kara beigās un pastāvēja līdz 1946.gadam, kad ieguva pilnīgu neatkarību. Tādēļ joprojām lielākā daļa libāniešu skolās mācās franču valodā, kaut gan oficiālā valsts valoda ir arābu.
Tūristi ir iecienījuši tādas interesantas vietas kā :
Beirutu – moderna lielpilsēta ar romiešu, bizantiešu, Memluku un Otomanu periodu arhitektūru, kas mijas ar ekstramoderniem 21. gadsimta projektiem.
Sidonu – viena no ievērojamākajām Libānas senajām pilsētām. 19. gadsimtā bagātību laupītāji un viltus arheologi izlaupīja viskrāšņākos un nozīmīgākos objektus.…
