Mērķis- paplašināt un pilnveidot pedagogu zināšanas par olu izmantošanu un atrakcijām Lieldienās.
Uzdevumi.
1.Pilnveidot pedagogu zināšanas par olu krāsošanas veidiem veidojot dekorācijas.
2.Paplašināt pedagogu zināšanas saistībā ar folkloru par Lieldienām (mīklas, ticējumi, tautasdziesmas)
3.iepazīstināt pedagogu ar Lieldienu piemērotām rotaļām, stafetēm.
Lieldienu olas krāsošana.
Tā kā olu krāsošana vienmēr bijis gana jautrs un māksliniecisks process, cilvēki laika gaitā izmantojuši visdažādākās olu krāsošanas tehnikas. Latviešiem tuvākas ir dabisko izejmateriālu krāsas:
No sīpolu mizām var iegūt dzeltenīgi brūnas. Brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliks kafijas biezumus.
No alkšņu mizām – iesarkanas.
No bērzu lapām un sūnām – dzelteni zaļas.
No rudzzālēm – koši zaļu nokrāsu.
No kumelītēm – viegli dzeltenas.
No ozolu mizām – tumši brūnu toni.
Sarkanā biešu sula piešķir zilganu toni.
Melleņu ievārījums – zilganpelēku, atkarībā no melleņu novārījuma stipruma var dabūt no gandrīz melna līdz gaiši lillā tonim.
Aroniju sulā vārot olas iegūst violetu krāsu.
Kafijas biezumos vai melnā tēja piešķir samtaini brūnpelēku toni.
1.Lai krāsa būtu košāka, mizas iemērc jau iepriekšējā vakarā, pēc tam vāra. Vārot olas, mizas no šķīduma neizņem. Šķīdinātājam pievieno kodinātāju – vārāmo sāli, lai krāsojums būtu izteiksmīgāks.
2.Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet raibākas iznāks, ja biezumus atstās katliņā, savukārt rakstainas un lāsumainas, ja tās iepriekš samitrināsiet, ar lupatiņu pietinot zaļumus, mizas vai putraimus un cieši nosienot, svītrainas – rūpīgi notinot ar dažādas krāsas diegiem.…
