1.Modeļa jēdziens un modelēšana kā pasaules izziņas process.
Jēdzieni “modelis”un “modelēšana” parādījās līdz ar pirmajiem cilvēka centieniem izzināt apkārtējo pasauli. Šos jēdzienus plaši pielieto visās zinātnēs, tehnikas nozarēs un dažādu procesu pētījumos.
Modelēšana – oriģināla objekta netiešā izzināšanas un sapratnes (analīze un sintēze) metode, izmantojot pētāmā objekta aizvietotāju. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā tiek pētīts nevis pats objekts, bet tā aizvietotājs – modelis.
Modelis – pētāmā objekta adekvāts (savam uzdevumam precīzi atbilstošs) aizvietotājs, kura pētījuma rezultāti sniedz objektīvu informāciju par pētāmo objektu.
2.Politekonomijas matemātiskā skola un pirmie centieni ekonomisko procesu modelēšanā.
Matemātiskā skola pieder pie Rietumu valstu politiskās ekonomijas subjektīvā virziena. Tās pārstāvji matemātiku uzskatīja par vienīgo iespējamo konstruktīvo līdzekli ekonomikas teorijas atziņu pamatošanai.
Par matemātiskās skolas pamatlicēju politekonomijā uzskata franču zinātnieku O.Kurnē. bet ievērojamākie šīs skolas pārstāvji ir G.Gossēns, L.Volross, V.Dževons, V.Paretto un V.Dimitrijevs.
Lielāko ieguldījumu ir devis L.Vollross, kurš izstrādājis vairākas teorēmas un svarīgu atzinumu sistēmu, kura zinātnisko mantojumu dažādā veidā atkārto citi matemātiskā virziena pārstāvji.
3.Matemātiskais modelis, to veidi un lietošanas iespējas ekonomikā.
Matemātiskā modelēšana, atšķirībā no citiem modelēšanas veidiem, dod iespēju pētīt tikai tos oriģinālā objekta parametrus un procesus, kurus var apskatīt kvantitatīvi. Tas samazina matemātiskās modelēšanas praktisko pielietojamību.
Matemātisko modeļu priekšrocības un trūkumi.
Matemātiskā modelēšanas procesā pētāmos objektus var aprakstīt determinēti un haotiski. Determinētu aprakstu veido informācija par ārējiem faktoriem, kas raksturo pētāmo objektu un par objekta elementu uzvedību un to savstarpējo ietekmi. Stohastisku aprakstu veido novērojumu dati par objekta funkcionēšanu un izmaiņām un eksperimentālo pētījumu dati par objekta uzvedību.…