Latviešu valoda ir latviešu nācijas pastāvēšanas svarīgākais noteikums, un latviešu literārās valodas apguve nav tikai dzimtās valodas kā mācību priekšmeta uzdevums, bet katra skolēna pienākums pret latviešu tautu.
“Valoda ir būtiska intelektuālajai, emocionālajai un sociālajai attīstībai. Tā ir domāšanas un saziņas instruments, pārdzīvojumu izteicējs. Tās apgūšana veicina personiskās un kultūras identitātes veidošanos. Laba valodas prasme ļauj sazināties skolā un citur tagad un nākotnē un ir nozīmīga turpmākajā izglītības procesā. Svarīgi, lai skolēns valodas apguves procesā izprastu un praktiski pārliecinātos par to. Šī izpratne motivēs viņu apzināti rūpēties par dzimtās un citu valodu apguvi. “ (Valsts pamatizglītības standarts. – Lielvārde: Lielvārds, 1999.)
Valodas mācīšans pamatuzdevums ir iemācīt lietot literāro valodu un valodas apguves gaitā iemācīties apzināti paust savas domas un jūtas latviskā valodas formā, kas liecinātu par valodas kultūru un cieņas pilnu attieksmi pret dzimto valodu.
Kā lasīt mērķtiecīgi, kā runāt par tēmu pamatoti un atbilstošiem vārdiem, kā klausīties un saprast – šīs un citas prasmes svarīgi kopt visā izglītošanās procesā. Runāt var iemācīties bez gramatikas, bet rakstīt ne. Ja nezināsim savas valodas gramatikas likumības, tad rakstos būs kļūdas. Kļūdaina runāšana un rakstīšana ir necieņa pašam pret sevi un citiem.Tāpēc nepieciešams apgūt arī zināšanas par valodu kā sistēmu, par tās likumsakarībām un īpatnībām.
Valodā ir daudz vārdu un katram no tiem ir sava nozīme. Arī lietvārdiem. Tie nosauc jebkuru priekšmetu, jebkuru dzīvu būtni, jebkuru reāliju ap mums. Bez lietvārdiem mēs nevarētu pastāstīt par mums apkārt notiekošo.
Lietvārds ir viena no apjoma ziņā visplašākajām vārdšķirām latviešu valodas krājumā. Sākotnēju priekšstatu par vārdšķirām, tai skaitā arī lietvārdu, bērni iegūst jau 2.klasē. Šajā vecumā bērniem jāprot jau nosaukt lietvārdus, atpazīt tos starp citu vārdšķiru vārdiem tekstā, nošķirt sugas vārdus no īpašvārdiem. Bērni tiek iepazīstināti ar biežāk lietotajiem īpašvārdiem, to rakstību (cilvēku vārdi, uzvārdi, dzīvnieku vārdi, upju, pilsētu nosaukumi).
Sistemātisku morfoloģijas kursu skolēni sāk apgūt pamatskolā. Par lietvārdu, kā jau iepriekš minēju, skolēni sākotnēju priekšstatu gūst jau 2.klasē, bet pamatīgāku, pilnīgāku – 5.klasē.…