Lietvārdu darināšana ar izskaņām -ība, -šana, -onis, -ums

Lietvārdu atvasinājumi ar izskaņu –ums, kas darināti no adjektīviem, pievienojot izskaņu adjektīva celamam (piemēram, daiļš-daiļums, rožains-rožainums u.c.)
Ļoti maz darinājumu no lietvārdiem un apstākļa vārdiem. (piemēram, austra-austumi, pušu-pušums u.c.)
Ar piedēkli –um- visbiežāk darina abstraktus jēdzienus. Pirmkārt darina tādus īpašību nosaukumus, kuriem ir dažādas abstrakcijas pakāpes. Piemēram dzirdes, redzes, ožas, garšas un taustes īpašību nosaukumos abstrakcijas pakāpe ir vājāka, jo īpašība tiek uztverta priekšmetiskā veidā.(piemēram, aklums, asums, augstums, biezums, slapjums, mitrums, vecums u.c.)
Atvasinātie īpašību nosaukumi, kas darināti no verbiem ar izskaņu –ums parasti ietver rezultāta nozīmi. (piemēram, nodegums, nosarkums, iedegums, spīdums u.c.)
Vāja abstrakcija piemit arī tiem lietvārdiem, kas apzīmē rakstura īpašības. Šie lietvārdi parasti atvasināti no adjektīviem (piemēram, bērnišķīgs-bērnišķīgums, kareivisks-kareivīgums u.c.)
Taču vispilnīgākā apstrakcija piemīt tiem lietvārdiem ar piedēkli –um, kas nosauc pamatvārdā ietvertās īpašības substantivējumu (piemēram, cēls-cēlums, cildens-cildenums, labs-labums u.c.)
Ir gadījumi, kad vienai un tai pašai formai piemīt dažādas nozīmes, ja nav konteksta (piemēram, rūgtums kā abstrakta īpašība un rūgtums kā īpašība ar garšas nozīmi)
Visvairāk ar izskaņu –ums darina darbību vai norišu nosaukumus, kurus atvasina no darbības vārdu pagātnes celmiem. Un šie atvasinājumi var izteikt pabeigtu darbību vai norisi (piemēram, atgadījums, brīdinājums, izsacījums, vaicājums u.c.) Nereti šiem atvasinājumiem var būt sinonīmija ar atvasinājumiem, kuriem ir –e (piemēram, produkcijas ieguvums vai ieguve)
…