Likumdevējvaras politika Eiropas Savienībā: aktuālās problēmas

ES institucionālais veidojums – izpildvaras un likumdevējvaras nodalīšana – nozīmē to, ka EP pēc darbības ir līdzīgāks ASV Kongresam, nevis vairumam iekšējo parlamentu Eiropā. Komisijas nepieprasa pastāvīgu atbalstu no vairuma EP,
lai valdītu: cenzūras procedūra ES ir vairāk līdzīga izpildvaras noniecināšanai prezidentālā sistēmā, nevis tādai situācijai, kurā parlamentārais vairākums atsauc atbalstu valdībai, parlamentārā iekārtā.

5. Līgumu veidošanas principi ES.
Līgumu veidošana pārsvarā ir starpvaldību process, kā jau pasaka pats līgumu formulēšanas foruma nosaukums – Starpvaldību Konferences. Galvenie dalībnieki šajā iestādē ir pārstāvji no dalībvalstu valdībām, un ir nepieciešama vienprātību viņu vidū, lai būtu iespējams apstiprināt līgumus.
Tādēļ, ka Starpvaldību Konference pēc rakstura ir starp starpvaldību iestāde, ES divas galvenās nevalstiskās institūcijas – Komisija un EP cīnās, lai pēc iespējas vairāk izrādītu ietekmi.
…