Limitēts (ierobežots) pirkšanas lēmuma pieņemšanas process kā mārketinga problēma

Raksturojiet faktorus, kādēļ patērētāju uzvedība atdalījās kā jauns virziens sociālās uzvedības zinātnē.
Parādoties praktiskai interesei par sociāliem procesiem 19. gadsimta beigās, strauji attīstījās sociālās zinātnes, kas ievērojami iespaidoja arī metodoloģijas attīstību. Tādām sfērām kā psihiatrija, sociālā antropoloģija, socioloģija un politiskā ekonomija bija nepieciešami jauni analīzes veidi, kas ļautu paaugstināt iegūtās empīriskās informācijas ticamību.
Neskatoties uz to, ka teorētiskās socioloģijas attīstības centrs atradās Eiropā, par praktiskās jeb empīriskās socioloģijas attīstības centru kļuva ASV. Gadsimta sākumā šī valsts piedzīvoja intensīvu ekonomisko augšupeju, kā arī saskārās ar nopietnu emigrācijas problēmu. Lielas cilvēku masas no visas pasaules ienesa ASV dzīvē savas vērtības, kultūras īpatnības, uzvedības modeļus un skatu uz lietām. Līdzi tika atvestas arī neatrisinātas problēmas, pieauga noziedzība. Saskaroties ar šādām sociāla un ekonomiska rakstura problēmām, praktiskie amerikāņi sāka izmantot socioloģiju, lai noskaidrotu problēmu cēloņus un mēģinātu atrisināt radušos situāciju.
20.–30. socioloģijā sāka izmantot statistiskās metodes datu apstrādei, kas padarīja datu apstrādes procesu vieglāku un rezultātus ticamākus. Aptaujas sāka izmantot visās dzīves sfērās – sabiedriskā viedokļa izpētei, vēlēšanu rezultātu noteikšanai, mērot attieksmi pret dažādiem produktiem utt.
Otrais pasaules karš radīja jaunas prasības sociālām zinātnēm. Pēckara gados pētījumu industrija visstraujāk turpināja attīstīties ASV. Ekonomiskais bums stimulēja arī mārketinga pētījumu sfēras popularitātes celšanos. Mārketinga prasības auga, un līdz šim pārsvarā izmantotā racionālā pieeja tirgus izpētei vairs nespēja sniegt visas nepieciešamās atbildes. Cilvēku individualizācijas process, dzīves “atomizācija” iespaidoja arī ekonomisko sektoru.
…