Literatūras un kinematogrāfijas saikne Regīnas Ezeras romānā "Aka" un latviešu kinofilmā "Ezera sonāte"

Laikmeta tēlojums


Tā kā romāns ir uzrakstīts agrāk nekā tika uzņemta filma, tad var redzēt laikmeta ietekmi- „Pobedu” nomaina „VAZ”, skuveklis „Harkivs” iespējams kļuvis vecmodīgs- filmā to vispār neparāda. Filmas uzņemšanas laikā tika ņemti vērā tā laika uzskati un materiālās vērtības, kas attēlo laikmeta tēlojuma nianses filmā un romānā.



Varoņi rīcībā


Lauras un Rūdolfa pārdomas filmā netika tik skaidri parādītas kā romānā, bet domu var saprast, ja romāns ir lasīts. Arī Māris un Zaiga netika parādīti pilnīgi identiski kā romānā. Filmā galveno lomu spēlēja darbība, nevis varoņu izjūtas.


Aktieru izvēle un mans vērtējums


Kā filmas skatītāja vērtējumu varu parādīt kā pozitīvu. Katrs savu lomu nospēlēja visā savā būtībā. Tēlojums ir tik labs, ka uzreiz var redzēt, ka filmas tapšanas gaitā ir pieliktas liels darbs- nekas neliecināja par samākslotību un paviršu darbību. Par to ir jāpateicas filmas režisoriem, jo tieši viņi vērtēja, mainīja, uzlaboja aktieru spēli, lomas. Rezultātā tika uzņemta filma, kurā ir ieguldīts ļoti daudz darba, enerģijas, spēks, izdoma un dabiskums.


Domraksts
Manas pārdomas pēc grāmatas izlasīšanas un filmas noskatīšanās


Filmas attēlotie notikumi, darbība ir cieši saistīti ar Regīnas Ezeras romānu „Aka”, līdzība ir ļoti liela un par to ir parūpējušies visi- aktieri, filmēšanas grupa, režisori.
Vislabāk patika kā Māris centās iepazīt un noskaidrot viņam nezināmus vārdus-ķīķeris, džentlmenis, bankrats. Māris jaunos vārdus iemācījās un pielietoja dažādās dzīves situācijās, piemēram, filmā pēc Vijas „lielā uznāciena” vārds bankrats bija tieši kā naglai uz galvas trāpīts. Arī Māra iespēja tikt pie mašīnas stūres un spiest signālu tā ,ka Marija nāca laukā skatīties kas te notiek.

…