Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots

Gan Indriķa hronika, gan Livonijas Atskaņu hronika stāsta par kristietības ieviešanu Baltijā, kā arī aplūko Kaupo personību kā līvu vadoni – pagānu - , kas pieņēmis kristīgo ticību un bijis sabiedrotais krustnešiem ticības tālākajā izplatīšanā pagānu tautās. Vēsturnieki pamatoti uzskata, ka Indriķa hronikā minētās ziņas par Turaidas valdnieku ir ticamākas, jo tās autors ne vien bijis bīskapa Alberta historiogrāfs, kas liecina par atbilstošu izglītību, bet arī uzturoties Līvzemē iepazīst vietējos apstākļus un praktiski apgūst lībiešu valodu. Savukārt Atskaņu hronikā sniegtās ziņas par Kaupo ir ļoti kritiski izvērtējamas. Hronikas autors nav bijis ne garīdznieks, ne historiogrāfs, tāpēc hronikā manāma autora subjektivitāte, vēsturisku notikumu apraksti juceklīgā hronoloģijā mijas ar daudzām pavisam apšaubāmām epizodēm, ir daudz faktu kļūdu. Tas izskaidrojams ar to, ka ja Indriķa hronika tapusi bīskapa Alberta vajadzībām, Livonijas atskaņu hronika bija paredzēta ordeņbrāļu informēšanai par krusta kaujām Baltijā. Arī hronikas sarakstīšanai izmantotie avoti atšķiras – Indriķa hronikas faktoloģija balstās baznīcas dokumentos un ar kristietību saistītu personu (misionāru, garīdznieku) atmiņās, tad Atskaņu hronikas pamatā ir galvenokārt ordeņmestru saraksti un bruņinieku liecības, kurās notikumu hronoloģija un personvārdu precizitāte bieži ir otršķirīga.…