1.Loģistikas vēsture. Logicos – no grieķu val. aprēķināms, nosakāms. Loģistika – domājošs – Romas Impērijā tā apzīmēja pārtikas sadales noteikumus. Loģistikas attīstības vēsture saistās ar militāro jomu. 19. gs. uzskatīja, ka loģistika ir militāro spēku praktiskā vadīšana, kas ietver sevī: armijas apgādi, karaspēka dislokāciju, armijas transporta apkalpošanu, darbības plānošanu u.c. Zinātnieki uzskata ka loģistika ir attīstījusies no militāro darbību jomas līdz zinātnei. Kara laikā bija ļoti svarīgi nodrošināt daudzu struktūru precīzu sadarbību. Vēlāk šo pieeju sāka pielietot dažādās ekonomikas nozarēs lai gūtu panākumus. Attīst. valstīs loģistikas idejas izplatījās 20.gs 30.gados. Sākumā tā tika pielietota, lai veiktu tādas f-jas kā izejvielu un materiālu piegāde, vēlāk darbības sfēras paplašinājās attiecībā uz saražotās produkcijas uzglabāšanu un sadali. Izveidojās patstāvīgs uzņēmējdarb. veids – zinātnes virziens – loģistika.
2. Loģistikas evolūcija. Terminu loģistika sāka lietot 20.gs.70. gados. Loģ-kas attīstībā var izdalīt šādus posmus: no 1920 – 50.g. v.; no 1950 – 70.g.b.; 1980-tie; 1990-tie utt.
I-ais posmā no 1920-50g.v. izkristalizējās loģistikas ideja kā integrēta darbība ar mērķi samazināt kopējos izdevumus un vadīt materiālo plūsmu biznesā. Uzd. bija samazināt prod. ražošanas, transportēšanas, noliktavu saimniecības u.c. izdevumus.
II posmu no 50-70g.b. uzskata par loģ-kas koncepcijas veidošanās sākumu. Tas raksturīgs ar loģ-kas teorijas un prakses strauju attīstību, sākumā ASV. Parādījās koncepcija, ka sadales proc. izdevumus var pārgrupēt tā, lai kopējo izdev. līmenis preču virzīšanā no ražotāja līdz patērētājam samazinātos. Kopējo izdevumu koncepc. tika pieņemta par pamatu loģ-kas lēmumu metodoloģijai.…
