Logu attīstība
Kas gan mājās var būt pierastāks par logu? Taču tas ne vienmēr bijis tāds, kādu esam pieraduši to redzēt mūsdienās. Galvenais, lai logs ir saskaņots ar mājas veidolu. Daudzu gadsimtu gaitā logu arhitektūra attīstījusies, ejot kopsolī ar laiku.
Tikai atveres sienās
Sirmā senatnē mājokļos logu praktiski nebija. Daudzām senajām civilizācijām pat nebija nojausmas par tiem. Senajā Romā un Ēģiptē gaisma mājokļos iekļuva caur iekšējo pagalmiņu, savukārt austrumzemēs logu vietā māju sienās ierīkoja klausīšanās atveres, kas atradās samērā augtu no zemes. Senās Grieķijas celtnēs logu to tradicionālajā izpratnē nebija. To funkcijas pildīja šauras spraugas un atveres jumtos, caur kurām ieplūda gaisma un gaiss. Pirmo reizi vēsturē lieli logi (ar skatu uz jūru) parādījās Pompejas piepilētas termās.
Dabiskais apgaismojums
Logu uzdevums ir nodrošināt telpās vajadzīgo dabisko apgaismojumu un vēdināšanu. Dabiskais apgaismojums ir nepieciešams visās telpās ar pastāvīgu cilvēku uzturēšanos. Telpās parasti ir reglamentēts minimālais dabiskais apgaismojums. Tomēr vēlams ir paaugstināts dabiskais apgaismojums, kas arī palielina darba ražīgumu. Dabiskā apgaismojuma noteikšanai telpās izmanto divas metodes. Ģeometriskā metodē apgaismojumu nosaka, kā gaismas ailu platības attiecību pret attiecīgās telpas grīdas platību. Dabiskā apgaismojuma koeficenta metodē ņem vērā dažādus apstākļus – gaismas klimatu, gaismas ailas tehnisko raksturojumu, atstaroto gaismu, aizēnojumu, loga netīrību (piemēram, rūpnīcā putekļi), u.c. Lai telpā būtu nodrošināts normāls dabiskais apgaismojums, telpas logu kopējam laukumam jābūt 10-20% (verandās – pat līdz 50%) no grīdas platības. …
