Luga iespiesta 1995. gadā, bet uz skatuves parādās 1911. gadā. Dzejnieka ideja- izmantot vēstures un teiku vielu, lai parādītu uzskatus par nākotni.
Lugas apakšvirsraksts- sena dziesma jaunās skaņās, luga nav eposa dramatizējums, tā uzrakstīta krāšņā dzejas valodā, no aizlaiku tumsas iznirst tumsas varoņtēli, lai turpinātu mūžseno cīņu starp labo un ļauno, kurai ir jābeidzas ar gaismas uzvaru.
Latviešu tautas cīņa par brīvību ir daļa no šīs cīņas, cīņā neuzvarēs fiziskais spēks, lai gūtu uzvaru tam jāapvienojas ar garīgo spēku, jāapvienojas Lāčplēsim ar Spīdolu, jo arī daile ir spēks.
Lugas problemātika risinās 3 slāņos:
1. ir atsevišķais cilvēks, kam jāmainās uz augšu, jātop par pilnvērtīgu personu.
2. latviešu tautas likteņgaita- cīņa par tautas brīvību un labāku nākotni.
3. vispārīgi cilvēces attīstības jautājumi, kas atklājas Lāčplēša un Spīdolas dialogos.
Šie problēmu slāņi ir saklusēti kopā un atkarībā no laikmeta, kādā luga tiek radīta, kāds no tiem var tikt izvirzīts priekšplānā.
1911. gadā, kad luga parādās uz skatuves, tika uzsvērta doma par brīvu un garā bagātu tautu citu tautu vidū.
Luga ir ievērojamākais simbolisma darbs latviešu literatūrā. Raiņa simboli ir daudznozīmīgi, turklāt viens un tas simbols lugas gaitā var mainīt savu nozīmi.
Simboli lugā „Uguns un nakts”
Tumsas un gaismas spēkus lugā simbolizē uguns un nakts, tas ir, pats nosaukums.
Lāčplēsis- cīnītājs par tautas brīvību un gaismas pili, viņš pārstāv tautas demokrātiskos slāņus, kas visās cīņās uzvaru pērk ar asinīm. Viņš simbolizē cīņas garu, kurš „Saceļas, sadeg, atslābst” Lāčplēša pretstats ir Melnais bruņinieks, tas ir vispārināts reakcijas simbols, reakcijas un nakts tiešākais pārstāvis, kurš jau lugas sākumā nojauš Lāčplēsī bīstamu pretinieku.
…
