Lugas "Indrāni" analīze/raksturojums

6. Indrānu tēvs pret dabu izturas saudzīgāk nekā viņa dēls. Tikai, lai iegūtu naudu, Edvarts nocērt un pārdod tēva visu mūžu audzētos ošus. Indrānu tēvs vienmēr savu zemi turējis sakoptu, taču kokus vienmēr atstājis savā vietā. Edvarts uzskata, ka koki traucē un aizņem vietu.
Indrānu tēvs, līdz stīvums nemetās kaulos, nekad nepameta darbu, labāk pati pašam darīt, nekā, kad kalpi dara. Protams, palīdzību vajadzēja, taču pašam patika ļoti darboties. Savukārt, Edvartam gribējās, lai ir vairāk kalpu. Pats arī bija strādīgs, taču kādu brīdi arī atlaidās.
Indrānu tēvs, attieksmē, domāšanā, darbībā pret cilvēkiem, ir pilnīgs pretstats savam dēlam. Indrānu tēvs bijis laipns, jauks, nav pateicis skarba vārda, ja vien tiešām moments to pieprasa. Vienmēr aizstāvējis savu sievu, taču Edvarts pret abiem vecākiem vienmēr bijis rupjš. Neiet runa tikai par vecākiem, bet arī par pārējiem cilvēkiem, kas atradās saimniecībā. Noliņš labprāt klausīja Indrānu tēvu nevis Edvartu vai Ievu, tādējādi var saprast, ka viņš vecos saimniekus respektē vairāk nekā jaunos.
…