Mācību programma veidota, ievērojot vidējās izglītības standarta projektu pārrejas posmam Informātikā, kas balstās un vidējās izglītības standartu un profilkursa vadlīnijām Lietišķajā informātikā. Mācību programmai ir divas daļas:
70 stundu programma, kas atbilst ECDL prasībām nepilnā apjomā,
paplašināta un padziļināta programma, kas atbilst ECDL prasībām pilnā apjomā (70+70 stundas).
Programmā iekļauti mācību mērķis, uzdevumi un saturs, satura apguvei paredzētais laiks pa tēmām, kā arī prasības mācību satura apguvei. Tās konkretizē standartā norādīto prasību apguvi, ietverot apgūstamos jēdzienus un prasmes, kuras pakāpeniski apgūstot var sasniegt standarta prasības. Mācību programma detalizēta līdz katrai mācību stundai, norādot stundas tematu, uzdevumus un paredzamos rezultātus.
Programmas paraugam ir ieteikuma raksturs. Skolotāji var izvēlēties šo paraugu vai arī pēc tā izstrādāt savas programmas, kurās norādīt mācību satura apguves secību atbilstoši skolas iespējām un mācību metodikai.
Mācību priekšmeta mērķis
Sekmēt skolēnu praktiskā darba iemaņas un prasmes moderno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.
Mācību priekšmeta uzdevumi
Katram skolēnam ir iespēja:
apgūt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pamatjēdzienus;
gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem grupas locekļiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;
gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;
gūt priekšstatu par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju straujajiem attīstības tempiem, izprotot to nozīmi sabiedrības attīstībā;
veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, kurus veicot var samazināt vai izvairīties no veselības traucējumiem darbā pie datora;
veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.
Ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujo attīstības dinamiku, LIIS projekta ietvaros ir izveidots vortāls “Informātika skolā”, kurā dinamiski iespējams mainīt mācību materiālu saturu un metodiskos ieteikumus skolotājiem, atbilstoši IKT attīstības tendencēm, jo drukātu mācību līdzekļu satura operatīva maiņa prasa lielus finansu līdzekļus. Vortāla saturs LIIS projekta ietvaros vismaz reizi gadā tiek fiksēts kompaktdiskos, kuri tiek izplatīti visām republikas skolām, tādējādi nodrošinot pieeju informācijai arī tām skolām, kurām ir ierobežota interneta pieejamība.
Lai daudzpusīgi un maksimāli objektīvi novērtētu katra skolēna izglītotības līmeni, vērtējumā jāiekļauj gan apgūto zināšanu apjoms, gan iegūtās prasmes, gan attieksmi pret izglītības ieguves procesu, kā arī katra skolēna individuālā attīstības dinamika. Pārbaudīt un novērtēt visas komponentes var tikai skolotājs, kas ikdienā darbojas klasē, kā arī paši skolēni savstarpējā novērtējumā un pašnovērtējumā, akcentējot ne tikai gala rezultātu, bet arī procesa attīstošo lomu. Mācību sasniegumu informātikā novērtēšanai ieteicams izmantot šādas vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus:
Ievadvērtēšana
Ievadvērtēšanas mērķis ir konstatēt skolēnu sagatavotības līmeni un motivēt skolēnus aktīvam darbam.
Ievadvērtēšanu veic pēc mutvārdu vai rakstveida pārbaudes aprakstošā formā.
Kārtējā vērtēšana
Kārtējo pārbaužu mērķis ir veidot un attīstīt vispārējās un mācību priekšmeta specifiskās prasmes, nostiprināt skolēnu iegūtās zināšanas, sagatavot skolēnus tēmas, tēmas daļas, semestra un gada nobeiguma kontroldarbam.
Kārtējās pārbaudes var tikt organizētas mācību tēmas apguves laikā ar diagnosticējošu mērķi. To skaitu, izpildes laiku, vērtēšanas kritērijus skolotājs izvēlas (nosaka) atkarībā no pārbaudes mērķiem un klases sagatavotības. Kārtējām pārbaudēm var izmantot mutvārdu (pārrunas, diskusijas, atbildes uz jautājumiem, nelielu projektu vai pētījumu prezentēšana) un rakstveida formas. Kārtējās pārbaudes var veikt skolotājs vai skolēni paši (pašnovērtējums, savstarpējā novērtēšana). Kārtējām pārbaudēm jāstimulē sistemātiska darba paraduma veidošanos skolēnos un jāpalīdz skolotājiem novērtēt skolēnu (individuālo un klases) attīstības dinamiku un spriest par mācīšanās un mācīšanas efektivitāti. Kārtējās pārbaudes darba vērtējums var būt izteikts ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts” vai arī aprakstoši.…
