Pirmo reizi vārds „renesanse” parādās XVI gs. Arhitekta, gleznotāja un mākslas teorētiķa Vazari mākslinieku biogrāfijās. Vazari ar vārdu „rinascimento” (t. i., renesanse) saprata antīkās kultūras atdzimšanu XV gs. Itālijā pēc drūmā viduslaiku kultūras posma. Vēlāk šis jēdziens ieguva plašāku saturu. Jaunā kultūra, kas ierosmes smēlās senajā antīkajā pasaulē, bija pilsētnieku kultūra. Tā izauga pilsētu cīņā ar feodāļiem un baznīcas kundzību un svinēja visspožāko uzvaru Eiropā XV – XVI gs. Kā saka F. Engelss: „Tas bijis vislielākais progresīvais apvērsums, kādu vien līdz tam cilvēce bija piedzīvojusi, laikmets, kam bija vajadzīgi titāni un kas radīja titānus pēc sava domāšanas spēka, dedzības un rakstura, pēc savas daudzpusības un zināšanām. ”
Dažādās Eiropas zemēs renesanse attīstījās dažādos laikos un tai bija savas specifiskas īpatnības, ko nosacīja zemes sociālie un vēsturiskie apstākļi.
Visagrāk renesanse attīstījās Itālijā. Nozīmīgi bija arī tas, ka Itālija bija tā zeme, kur seno romiešu mākslas pieminekļi bija sastopami gandrīz ik uz soļa. XIII. gs. otrajā pusē Itālijā sāka parādīties pirmie mākslas darbi ar jaunām iezīmēm, tāpēc XIII un XIV gs. Dēvē par renesanses sagatavošanas laiku, t.i. protorenesansi. XV gs. Tiek saukts par agrīno renesansi. Renesanse uzsita sevišķi augstu vilni XVI. gs., ko mēdz dēvēt par dižrenesansi.
XIII gs. Beigās vadošo lomu mākslā pārņēma glezniecība. Glezniecības meistari tajā laikā bija stiprā bizantiešu mākslas ietekmē. Baznīcu sienas rotāja plakanie, sastingušie tēli, bargas, nesmaidīgas madonnas, kuras varēja tikai pielūgt.
Aplūkojot 600 vadošās mākslinieku elites personības – gleznotājus, arhitektus, tēlniekus, mūziķus, rakstniekus u.c. – nākas konstatēt, ka tikai trīs no tām ir sievietes, kas turklāt visas parādās laikmeta beigās un ir dzejnieces.
No Toskānas cēlušies 26% elites pārstāvju; Venēcijas–23%.
Toskānā no 157 elites piederošajiem cilvēkiem 95 nodarbojas ar tēlotāj mākslu (60%), Venēcijā ar to nodarbojās 75 cilvēki. Īpaši uzkrītošs ir mazais Romas devums: tur bija dzimuši tikai četri mākslinieki un rakstnieki. Māksliniekiem, kas gleznoja lielas gleznas, bija ļoti daudz palīgu: Bellīni sava garā mūža laikā izmantoja sešpadsmit palīgu pakalpojumus. Mikelandželo palīdzēja kvalificēti meistari un zēni, kas berza krāsas un darināja apmetumu. …