1. Makroekonomika, tās mērķi un instrumenti.
Makroekonomika- zinātnes nozare, kas pētī ekonomiku kā vienotu sistēmu.
Makroekonomikā tiek izskaidrotas cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī, tā parāda kā funkcionē ekonomiskā sistēma kopumā: kāds ir ražošanas apjoms, vidējais cenu līmenis, nodarbinātība, iedzīvotāju reālie ienākumi noteiktā laika periodā.
Svarīgākie mērķi:
Vispārējs iedzīvotāju dzīves līmenis, viņu ekonomiskā brīvība, drošība un vienlīdzība;
Ekonomiskā efektivitāte un ekonomikas izaugsme;
Pilnīgā nodarbinātība un cenu stabilitāte.
Ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā attīstība.
Cenu stabilizācija un inflācijas minimizēšana.
Ārējo ekonomisko sakaru attīstība un maksājumu bilances līdzsvars.
Ienākumu sadales regulēšana. Pasaulē valda uzskats, ka neviena iedzīvotāju grupa nedrīkst būt galīgi nabaga, ja citi dzīvo pārpilnībā;
Integrācija un globalizācija.
Makroekonomiskie mērķi un tiem piešķirtā nozīme virza indivīdus, uzņēmumus un valdību lēmumu pieņemšanas procesā. Šie mērķi rada cilvēkos skaidrību par sabiedrības attīstības virzieniem, kā arī mērķu sasniegšanai izmantojamiem līdzekļiem.
Makroekonomiku nevar skatīt atrauti no valdības politiskās darbības. Tās pasākumi, dažādas sociālās programmas tieši ietekmē tautsaimniecību kopumā, un tiek dēvēta par makroekonomisko politiku.
Galvenie instrumenti, ar ko valdība iedarbojas uz valsts ekonomikas funkcionēšanu kopumā, ir nodokļu likmes, Valsts budžeta izdevumi, dotācijas, procenta likmes, naudas apgrozības regulēšana u.c. Mērķu īstenošanai valdībai jāizmanto makroekonomiskie instrumenti: monetārā politika, fiskālā politika, ienākumu regulēšanas un pārdalīšanas politika, nodarbinātības politika, ārējās tirdzniecības politika.…