Inflācija – cenu līmeņa pieauguma proporcionāla likme dotajā perioda laikā.
IKP – t/s saražotā galaprodukta mēraukla, valsts ekon stāvokļa atspoguļotājs, viens no iedzīvotāju labklājības kritērijiem, ekon izaugsmes raksturotājs.
Fiskāla politika – ietver nodokļu un valsts budžeta politiku, kas savā starpā ir saistītas un papildina viens otru. Manipulējot ar valdības izdevumu, nodokļu un transfertu lielumu, var ietekmēt kopējo pieprasījumu un izlaides apjomu. Pareizi un laikā pieņemt FP lēmumi var palīdzēt izvairīties no ekon krīzēm, savukārt, lēmumos pieļautās kļūdas var izjaukt tirgus līdzsvaru un bremzēt ekon attīstību. Šo lēmumu realizēšana katrā valstī ir ļoti individuāla.
Realizējot stimulējošo FP notiek valdības izdevumu un transfertmaksājumu palielināšana vai nodokļu likmes samaz. Kopumā tai ir labvēlīgs ekon efekts, jo tie palielināts AD ekon līdz ar to arī izlaide un kopējais ienākumu lielums. Tā sekas: 1) īstermiņa – ekon lejupslīdes pārvēršana. Šāda politika palielina AD un ekon aktivitāti valstī, taču jāņem vērā, ka šāda politika var radīt inflācijas draudus un uzlikt papildus slodzi budžetam, kas ar laiku tiks kompensēta, jo līdz ar ienākumu paliel., paliel. arī kopējā summa, ko valsts saņem no nodokļiem. 2) ilgtermiņa – ekon potenciāla ieaugums. To var panākt veicot kompleksu nodokļu reformu, uzlabojot valsts izdevumu struktūru.
Realizējot ierobežojošo FP sekas: 1) īstermiņa – ierobežo ciklisko ekon pieaugumu, ierobežo inflāciju. 2) ilgtermiņa – var izraisīt AS samazināšanos un stagnāciju.
KOPSAVIKLUMS
1)Ienākumu – izdevumu analīze parāda, kā nosaka produkcijas izlaides līdzsvaru, ja cenu līmenis ir pieņemts kā nemainīgs.…
