Makroekonomikas priekšmets, makroekonomiskās aktivitātes mērīšana

1. Pozitīvā, jeb aprakstošā ekonomika ir ekonomikas teorijas principi, kas izstrādāti, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, to analīzes un apraksta rezultātā. Tā objektīvi skaidro reālo stāvokli ekonomikā un atbild uz jautājumiem „Kas ir?” un „Kas varētu būt?”. Pozitīvās ekonomikas mērķis ir noskaidrot ekonomisko darbību būtību un prognozēt ekonomikas subjektu rīcību dažādu motīvu ietekmē, kā arī tās apgalvojumi nav apstrīdami, piemēram, fakts, ka Latvijas valdība tomēr nolēma, līdzšinējo 5 % vietā, grāmatām piemērot 21 % PVN, izraisīja grāmatu cenu pieaugumu, kuras jau līdz šim bija samērā augstas līdz ar to strauji samazināt pieprasījums pēc grāmatām. Vēl, kā vienkāršu piemēru var minēt faktu, ka Latvijā, strauji pieaugot inflācijai, bet pārējiem apstākļiem paliekot nemainīgiem, pasliktinājās daudzu iedzīvotāju dzīves apstākļi u.t.t. šajos piemēros netiek runāts par to, vai nodokli jāpaaugstina, vai cenu pieaugums ir vēlams, šie piemēri tikai ilustrē reālu situāciju ekonomikā. Toties normatīvā ekonomika balstās uz subjektīviem vērtējumiem un atbild uz jautājumiem „Kā jābūt?”, „Kā labāk?”. Ekonomistu uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus noteiktas ekonomiskas problēmas risināšanai, piemēram, viņi var noteikt, kāds ir pieļaujamais inflācijas līmenis konkrētā laika periodā, kā rīkoties, lai novērstu pasaules finanšu krīzes radītos draudus ekonomikai u.t.t.
Nav iespējams noteikt, kura pozitīvā vai normatīvā ekonomika ir vērtīgāka, jo abas ir vienlīdz nepieciešamas. Tās ir savā starpā saistītas un papildina viena otru. Pozitīvā ekonomika nozīmē, ka ekonomisti novērtē ekonomisko realitāti un to lieto, lai ierobežotu iespējamās sabiedrības darbības. Savukārt normatīvā ekonomika paredz ekonomistu izstrādātus plānus, ieteikumus vai praktisku pasākumu kopumu, kas palīdzētu valsts ekonomisko problēmu risināšanā.1


…