Mākslas novirziens fovisms

1. Mākslas virziens fovisms radās 19.gs. beigās Francijā. Uzplaukuma laiks 1905.-1907.gadam, pēc tam tas apsīka, jo, izņemot Matisu un Difī, nepalika vairs šim virzienam uzticīgu mākslinieku. Vlaminks un Ruo pievērsās ekspresionismam, Markē – reālismam, Derēns apliecināja interesi par kubismu. Fovisms bija pirmais avangardistu mākslas virziens, nosaukumu ieguva 1905.g. Rudens salona izstādē-mākslas kritiķis Luijs Voksēls savā recenzijā gleznotājus nosauca par mežonīgiem zvēriem(franču valodā-fauves).

Fovisms neradās kā virziens, kurā dalībniekus vienotu kopīgā idejiskā izpausme vai uzskatu kopums, tas izveidojās pārņemot un tālāk pārstrādājot impresionisma un postmodernisma tradīcijas, galveno uzsvaru liekot uz krāsu kā patstāvīgu un spēcīgu mākslinieciskā efekta sasniegšanas līdzekli. Kā virziens ātri beidza pastāvēt, taču deva spēcīgu impulsu visai 20.gs. glezniecībai.

2. Pazīstamākie mākslinieki fovisma virzienā bija Anrī Matiss, Žoržs Braks, Rauls Difī, Kēss van Dongens, Žoržs Ruo, Moriss Vlaminks, Alberts Markē, Andrē Derēns. Lai gan šie mākslinieki bieži strādāja kopā gan Parīzes darbnīcās, gan dažādās Francijas provincēs, gan aiz tās robežām, viņi katrs gāja savu individuālu ceļu mākslā, ko vienoja tikai īpašā interese par krāsu kā patstāvīgu un spēcīgu mākslinieciskā efekta sasniegšanas līdzekli.
…