Strādājot šāda tipa iestādē ar klientiem ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem saprotu, ka katram cilvēkam ir sava vērtība, neatkarīgi no tā kas viņš ir un ko viņš dara. Arī tad, ja cilvēks nav tāds kā citi, viņam ir tādas pašas tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi kā jebkuram citam cilvēkam.
Mans pienākums ir šiem cilvēkiem palīdzēt dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgu dzīvi. Šiem cilvēkiem parasti ir ļoti daudz dažāda rakstura problēmu. Esmu sapratusi, ka to risināšanai ir vajadzīgs ilgs laiks un ir problēmas, kuras es varu ar savu darbu tikai mazināt, bet nevaru to padarīt par nebijušu. Man ir jāmāca šiem cilvēkiem sadzīvot ar savu problēmu un nejusties tās dēļ atstumtam un nevajadzīgam.
Lai nodrošinātu iespējami pilnīgāku dzīves kvalitāti personām ar garīgās attīstības traucējumiem, ir jāpalīdz radīt dzīves apstākļus, kas ir līdzvērtīgi sabiedrībā dzīvojošo cilvēku dzīves apstākļiem, jāļauj viņiem pašiem lemt par savu dzīvi, nevis lemt viņu vietā. Mūsu dzīvē svarīgu vietu ieņem darbs un sociālās saites, kuras mēs gūstam darba vietā un galu galā arī materiālie labumi, kurus mēs gūstam strādājot. Mēs paši izvēlamies, kā pavadīt brīvo laiku, kādus pasākumus apmeklēt, ar kuriem cilvēkiem satikties. Tādas pat iespējas ir jārada personām ar garīgās attīstības traucējumiem.
Persona ar garīga rakstura traucējumiem spēj pašnoteikties - izteikt savu gribu un pats noteikt savu rīcību, svarīgākais ir saprast un piemēroties viņa vajadzībām. Strādājot ar personām ar garīgās attīstības traucējumiem, ir jāņem vērā visi viņa dzīves apstākļi. Nedrīkst aprobežoties tikai ar funkcionālo traucējumu, bet ir jāizvērtē indivīda vispārējās fiziskās un psihiskās spējas, kā arī viņa sociālā situācija. Personai ar garīgās attīstības traucējumiem nedrīkst atņemt iespēju dzīvot atklātā sabiedrībā, pamatojot to vienīgi ar viņa funkcionāliem traucējumiem. Visai palīdzībai, ko saņem persona ar garīga rakstura traucējumiem jābūt individuālai, arī uzturoties ilgstošā aprūpes institūcijā. Palīdzība pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem jāorganizē tā, lai apmierinātu vajadzības, ko indivīds pats uzskata par svarīgām, lai nodrošinātu viņam iespējami neatkarīgāku dzīvi.
…
