Asinīs sastopamās formas:
1. merozoīts - sastāv no citoplazmas piciņas un ekscentriki novietota kodola, izmērs 1-2 mikrometri;
2. gredzenveida trofozoīts, kas sākumā ir sīks, bet vēlāk palielinās, pie kodola veidojas vakuola, ko apņem citoplazmas josla;
3. amēbveida trofozoīts, kas jau ir nākošā stadija. Tāpat kodols ir novietots ekscentriski, tam blakus vakuola, bet citoplazma veido vairāk vai mazāk izteiktas māņkājas. Attīstības beigās parazīts aizņem gandrīz visu eritrocītu, tajā var redzēt tumšus pigmenta graudiņus (methemoglobīns);
4. šizonts, kas gatavojas dalīties, ir stadijas, kad pakāpeniski izzūd vakuola, māņkājas, bet pigments veido samērā kompaktu kaudzīti.
5. šizonts,kas dalās, ir šūna, kas aizņem gandrīz visu eritrocītu, nav vakuolas un māņkāju, bet kodols ir sadalījies tik daļās, cik to ir konkrētajam plazmodiju veidam. Pie katras daļiņas ir citoplazmas piciņa, bet pigments kaudzītē;
6. monula ir eritocīts, kas satur pilnībā izveidojušos jaunos asins merozoītus, kas novietojušies rozetē vai izklaidus, bet to skaits ir atbilstošs plazmodija veidam (6-24). Pigments ir kaudzītē;
7. gamontas veidojas slimības gaitā (pēc 2-5 lēkmēm). P.vivax, P.mallariae, P.ovale tās ir nedaudz ovālas, pigmenta graudiņi lielāki, tā aizņem praktiski visu eritrocītu, sievišķās ir nedaudz lielākas par vīrišķajām. P.falciparum gamontas ir pusmēness formas, vīrišķajām viens gals noapaļots, bet sievišķajām noasināts
…
