Manas pārdomas pēc E. Fromma "Mīlestības māksla" izlasīšanas

Lai gan es samērā daudz esmu lasījusi grāmatas par filosofiju, psiholoģiju, cilvēka personības pilnveidošanos, Ē. Fromma grāmatā ” Mīlestības māksla ” daudzas paustās atziņas man bija liels pārsteigums. Vēlos uzskaitīt tās atziņas, kuras man likās vissvarīgākās :
” Apmierinājumu personiskajā mīlestībā nevar gūt, nespējot mīlēt savu tuvāko bez patiesas pazemības, drosmes, ticības un disciplīnas ” ;
” Visa mūsu kultūra balstās uz pirkšanas kāri ... Kultūrā, kurā dominē orientācija uz tirdzniecību un kurā materiālai labklājībai ir izcila nozīme, nav iemesla brīnīties, ka cilvēku mīlestības attiecības veidojas pēc tā paša apmaiņas principa, kas valda preču un darba tirgū”.
” Mīlestība, kas gan dod labumu dvēselei, taču ir nevērtīga šī vārda mūsdienu nozīmē, tiek uzskatīta par greznību, kurai mēs nevaram atļauties veltīt daudz enerģijas ”.
” Demokrātiskajā pasaulē ir vērojams ārkārtīgi augsts pakļaušanās līmenis...Taču patiesībā cilvēki grib pakļauties daudz lielākā mērā, nekā viņi ir spiesti to darīt...”
” Neviens cilvēks nedrīkst būt līdzeklis otra cilvēka mērķu sasniegšanai ”.
” Tiekšanās uz savstarpēju vienotību ir cilvēka visspēcīgākā vēlēšanās...”.
” Nobriedusi mīlestība ir mīlestība ar nosacījumu, ka tiek saglabāts cilvēka veselums, cilvēka individualitāte ”.…