Kabineta kreisais raksturs izpaudās jau M. Skujenieka nolasītajā valdības deklarācijā. Tā sākās gan tradicionāli – ar solījumu, ka valdība „savu pirmo un galveno vērību piegriezīs mūsu saimnieciskiem un finansu politikas jautājumiem”, ka tā „vispirms centīsies panākt labvēlīgu maksāšanas un ārējās tirdzniecības bilanci”. Valdība domāja vadīt Latvija Banku un visu kredītpolitiku valsts ražošanas paplašināšanai, nevis atsevišķu grupu un personu veikalu interesēs, palētināt kredītus tām nozarēm, kuras visciešāk saistītas ar saimnieciskās dzīves attīstību (rūpniecība, lauksaimniecība, eksporttirdzniecība). Kabinets paredzēja „pievilkt ārzemju kapitālu Latvijas saimnieciskās dzīves atjaunošanai”, bet izmantot to „vienīgi produktīvām vajadzībām un pēc valsts noteikti izstrādāta plāna un sistēmas”. Valdība solīja panākt pirmām kārtām ciešu saimniecisku kopdarbību un muitas apvienību ar Igauniju un Lietuvu, kā arī noslēgt saimniecisku līgumu ar PSRS uz savstarpēja sevišķas labvēlības principa pamata.
Lauksaimniecības jomā bija paredzēts paaugstināt tās kultūru, atvēlot speciālus kredītus mašīnu, mākslīgo mēslu un uzlabotu sēklu ievešanai un ražošanai Latvijā, kā arī meliorācijai. Kabinets bija gatavs veicināt sabiedrisku saimniecisko pasākumu plašu attīstību, atbalstot visu veidu kooperāciju. Jaunsaimniecībās ieguldītie īstermiņa kredīti pārvēršami ilgtermiņa aizdevumos Zemes bankā.
Valsts budžetā ministri domāja „samazināt visus neproduktīvos izdevumos, sašaurinot valsts pārvaldes aparātu, cenšoties novērst lieko birokrātismu un rodot ietaupījumus kara resorā”.
Galvenais uzdevums ārpolitikā joprojām palika sargāt valsts neatkarību un sekmēt miera nodrošināšanu un politisko stabilitāti Austrumeiropā, attīstīt kopdarbību ar Igauniju, Lietuvu un Somiju, kā arī noslēgt neuzbrukšanas līgumu ar Padomju Savienību, pēdējā jautājumā rīkoties saziņā ar kaimiņvalstīm.
Tradicionāli sākās arī iekšpolitiskā sadaļa – sargāt demokrātisko republiku un politiskās brīvības. Novitāte – „pārveidot agrākās Krievijas soda likumus par politisko darbību, streikiem utt. demokrātiskai republikai piemērotā garā”. Iedaļa beidzās ar programmatisku uzdevumu – „noteikti apkarot korupciju un visāda veida nelikumības”.…
