Pastāv iedalījums komunikatīvu līdzekļu variācijās un datu vākšanas process var notikt izmantojot pastu, tālruni vai arī personiskus kontaktus. Un paņēmieni šiem metodēm informācijas atlasei visbiežāk ir aptaujas: telefoniskā aptauja, personiskas un grupu intervijas.
Izlases veidā var izmantot divus pētniecības līdzekļus: aptaujas anketas un tehniskos līdzekļus (videokamera, kinokamera, magnetofons). Izlase – ir noteiktas teritorijas iedzīvotāju segments, kas personificē visu iedzīvotāju kopumu. Apskatu gatavošanā un zināmā mērā eksperimentā dažkārt jālieto anketēšana – pirmreizējo datu vākšanas veids. Anketēšanas gaitā ir rūpīgi jābūt noteiktiem anketēšanas punktiem: iegūstamai informācijai, anketas tipam un darbības metodēm, katra jautājuma saturam, katra jautājuma rakstiskām izklāstām, jautājumu secībai, anketas fiziskie raksturlielumiem. Anketēšanas aptaujas rezultāts tiešā nozīmē ir atkarīgs no jautājuma formulējuma.
Datu novērtēšana un analīze ir mārketinga pētījumu nobeiguma posms, un pārskatā jābūt galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem, kuri izriet no pētījuma. Labi paveiktiem mārketinga pētījumiem ir raksturīga:
• Zinātnisku analīzes metožu lietošana, rūpīga novērošana, precīzi hipotēžu formulējumi, zinātnisku prognozēšanas un testēšanas metožu lietošana;
• Radoša pieeja radušās problēmas risināšanā;
• Jāizmanto vairāku datu vākšanas un analīzes metožu kombinācijas;
• Fakti gūst savu nozīmi no problēmas risināšanas pieejas;
• Informācijas vākšanas izdevumus jāatlīdzina ar to vērtīgumu, jo informācijas vērtīguma attiecība pret tās ieguves izmaksām ir kritērijs, pēc kura var vērtēt mārketinga pētījumu dienesta darbību un tā ieguldījumu uzņēmuma darbības rezultātos.
…
