Filipīnu Republika ir salu valsts dienvidaustrumos no Āzijas, tās galvaspilsēta ir Manila. Šī valsts sastāv no 7107 salām, (72. lielākā valsts pasaulē) Tajā uz 80. gadu, uz ko arī attiecas šis referāts, bija 47,9 milj. iedzīvotāji. Runājot par vēsturi, Filipīnas 16. gs. kolonizēja spāņi, līdz ar to arī pamatiedzīvotāji tika pievērsti katolicismam un arī tagad ap 90% iedzīvotāju ir kristieši. Pēc 1898. gada Spāņu – amerikāņu kara Filipīnas savā kontrolē pārņēma ASV, kas sāka gatavot Filipīnas eventuālai neatkarībai un atbilstoši tam 1935. gadā Filipīnām tika dota autonomija, tur tika ievēlēts 1. prezidents un pieņemta konstitūcija, un tika paredzēts, ka pilnīgu neatkarību iegūtu pēc 10 gadiem. Šo procesu gan pārtrauca japāņu okupācija II pasaules kara laikā, taču 1946. gada 4. jūlijā Filipīnas proklamēja neatkarību, lai gan arī turpmāk tur saglabājās liela ASV ietekme, sevišķi ekonomikas jomā.
Pēc neatkarības iegūšanas līdz 1965. gadam, kad par prezidentu tika ievēlēts šī referāta galvenais varonis Ferdinands Markoss, Filipīnas mēreni attīstījās, tika veiktas dažādas reformas, taču galvenās problēmas, tas ir plašu iedzīvotāju masu nabadzība, mājokļu trūkums, bezdarbs, kā arī ļoti plaši izplatītā korupcija netika atrisinātas, tāpēc filipīnieši vēlējās pārmaiņas un katrās vēlēšanās izpaudās viņu protesta balsojums pret notiekošo. Un lielā mērā pateicoties tieši protesta balsojumam par Filipīnu 5. prezidentu 1965. gada novembrī tika ievēlēts arī Markoss, kurš smagajā priekšvēlēšanu cīņā, solīja uzlabot vidusmēra filipīniešiem dzīves apstākļus un zemes reformas.
Sava pirmā termiņa laikā Markoss tika uztverts kā reformists. Viņš ieviesa ambiciozus sabiedriskā darba projektus, ceļot jaunus ceļus, tiltus, skolas, veselības centrus, apūdeņošanas iekārtas un pilsētas izdaiļošanas projektus. Jāatzīmē, ka, piemēram, skolas viņa laikā tika uzceltas vairāk nekā visu viņu priekšgājēju laikā kopā. Tas viss, protams, kā solīts, uzlaboja filipīniešu dzīves kvalitāti, kā arī radīja jaunas darbavietas. Tāpat tika intensificēta nodokļu ievākšana, tika likvidēti tūkstošiem valsts ierēdņu posteņi, notika vēršanās pret korumpētiem ierēdņiem, kas bija sadarbojušies ar kriminālajām aprindām. Savukārt solītā zemes reformu programma nekad netika īsti ieviesta, jo tā būtu sanaidojusi Markosu ar ietekmīgo zemes īpašnieku eliti.…