Māstrihtas līgums un ratifikācijas krīze. Ceturtā paplašināšanās un Amsterdamas līgums

1991.gada decembrī Eiropas Ekonomiskās Kopienas valdību un dalībvalstu galvas apstiprināja Līgumu par Eiropas Savienību, kas tika parakstīta 1992.gada februārī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā. Šīs līgums stājās spēkā 1993.gada novembrī.
Šīm līgumam ir ļoti svarīga loma Eiropas Savienības attīstībā un pastāvēšanā, jo tas būtiski papildināja Savienības uzbūves sistēmu, kā arī tās darbību. Māstrihtas līguma būtība iekļāva sevī piecu pamatmērķu sasniegšanu:
pāriet uz ekonomisko un valūtas savienību;
piešķirt ekonomiskai integrācijai sociālo noskaņu uz kopējās sociālās politikas bāzes;
pārveidot Eiropas Ekonomisko Kopienu Eiropas Savienībā, paplašinot tās kompetences loku jaunu darbības sfēru iekļaušanas ceļā;
papildināt virsnacionālo integrācijas attīstību Savienības institūciju lokā, kas paredzētu pastāvīgu sadarbību ārpolitikas un drošības politikas veidošanā, kā arī justīcijas un iekšlietu sfērā;
apvienot visus kopīgas darbības sfēras vienās Eiropas Savienības sistēmas pārziņā…