ES attīstības visnopietnākās ievirzes bija:
• vienas naudas sistēmas izveidošanu
• Austrumu paplašinājumu
• ES kā, iespējams, vienīgo atbildi uz ārpasaules ekonomisko spiedienu.
ES būtiski uzdevumi ir bezdarba samazināšana, vienas naudas sistēmas ieviešana, drošības nodrošināšana un vispārējā labklājības līmeņa celšana.
1998.gada pavasarī tika uzsāktas iestāšanās sarunas ar sešām valstīm – čehiju, Igauniju, Poliju, Slovēniju, Ungāriju un Kipru. 2000.gada februārī tiek sāktas sarunas arī ar–Bulgāriju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Rumāniju un Slovākiju. Turcija pilnīgi oficiāli tiek atzīta par ES kandidātvalsti,diejmžēl iestāšanās sarunas tad vēl netika uzsāktas. 2002.gada 13.decembrī Kopenhāgenā, tiek slēgtas sarunas ar 10 kandidātvalstīm, un dalībai ES uzaicinātas - Igaunija, Latvija, Kipra Lietuva, Polija, Malta, Slovākija, Čehija, Slovēnija un Ungārija. Līdz ar pievienošanos Eiropas Parlamentā var būt novērotāi no kandidātvalstīm. Vēlāk 1.maijā darbību Eiropas Komisijā sāk komisāri no visām jaunajām dalībvalstīm, kur ikvienai dalībvalstij ir viens komisārs.
2000.gadā tiek sasaukta Starpvaldību konference, kuras uzdevums ir vienoties par izmaiņām ES līgumos. 2000.gada decembrī pēc ES vēsturē ilgstošākās Eiropadomes sanāksmes Nicā tiek panākta vienošanās par jaunu ES pamatlīgumu – Nicas līgumu, kurā teikts, kā ES institūcijās tiks pārstāvētas arī jaunās valstis. Kā arī tika panākta vienošanās par kvalificētā vairākuma balsošanas principa plašāku pielietojumu ES Padomē, kā arī sankciju izveidot pilnīgāku mehānismi pret to valsti, kas neievēro cilvēku pamattiesības. Nicas ir nozīmīgs Latvijai tāpēc, ka nosaka kandidātvalstu uzņemšanas procedūru un izmaiņas ES institūcijās pēc ES jauno kandidātvalstu uzņemšanas. Jāatzīmē, ka Nicas līgums tāpat kā Amsterdamas līgums, nav pastāvīgs pamatlīgums. Nicas līgums stājās spēkā 2003.gada 1.februārī.
Ja ES paplašināsies pat līdz 30 valstīm un katrai no valstīm būs veto tiesības, tas nākotnē varētu paralizēt ES darbību un ar Nicas līgumu tiek ierobežotas valstu veto tiesības un paplašinātas jomas, kurās lēmumi jāpieņem ar kvalificēto balsu vairākumu.
Eiropas Savienības pamatlīgumu jau 2006. gadā, ļoti iespējams, nomainīs Eiropas Savienības konstitūcija, ko patlaban izstrādā Eiropas nākotnes konvents. Diemžēl liekas, ka šobrīd pastāv ļoti lielas problēmas ar šo Eiropas savienības konstitūciju, jo vienas no dibinātājvalsts pilsoņiem (Francija) nobalsoja pret konstitūcijas pieņemšanu, tādejādi paralizējot pārējo darbību.
Mārstrihtas līgums paredzēja Ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanu.
…
