Es strādāju par medmāsu Rīgas ātras medicīniskas palīdzības stacijā. Manā praksē viens no būtiskākajiem aprūpes momentiem ir saruna ar pacientu. Ierobežota laika apstākļos ir jāspēj izveidot ar pacientu produktīvu dialogu, lai saņemtu visu nepieciešamo informāciju pacienta stāvokļa novērtēšanai un pareizas terapijas izvēlei. Nodibināt šādu efektīvu un pozitīvu kontaktu ar pilnīgi svešu cilvēku ierobežota laika apstākļos diez vai būtu iespējams bez zināšanām psiholoģijā un saskarsmes iemaņām, kā arī bez zināšanām un iemaņām retorikā.
“Cilvēkus saista viņu cilvēciskas vajadzības un sazināšanās – valoda kalpo attiecību attīstīšanai.” (Z. Priede-Kalniņa) Šo citātu es vienmēr atceros, runājot ar saviem pacientiem, jo man kā māsai jāņem vērā sazināšanās nozīme terapeitisko attiecību attīstībā. Kaut arī primārais pacienta iztaujāšanas mērķis ir medicīniskas informācijas iegūšana, ja māsai neizdodas attīstīt patiesu, ērtu intervijas veidu, tad viņa arī nespēs izveidot pozitīvas attiecības ar pacientu, kas bieži vien ne tikai apgrūtina atbilstošās terapijas izvēli, bet arī ievērojami samazina manipulāciju ārstniecisko efektu. Un šādas efektīvas intervijas sasniegšanai bez šaubām ir vajadzīgas zināšanas retorikā – lai varētu efektīvi novērtēt ko, kā un kad runāt.
Šajā darbā es gribētu apskatīt tās saskarsmes zināšanas, prasmes un iemaņas, kas ļauj ātri nodibināt pozitīvas attiecības ar pacientu. Gribu sniegt pārskatu par to, kas tad ir saskarsme māsu praksē un kā mēs to pielietojam. Darbs ir veltīts saskarsmei jo, manuprāt, māsu darbā saskarsme un retorika ir tik cieši saistīti, ka grūti būtu atdalīt vienu no otras, bet saskarsmes jēdziens tomēr ir nedaudz plašāks. Tāpēc tekstā es izmantošu jēdzienu saskarsme, bet jebkurš lasītājs bez grūtībām saskatīs tekstā arī retorikas jēdzienus un paņēmienus.…
