Matemātikas kā patstāvīgas zinātņu nozares raksturīgās iezīmes ir tās abstraktums, loģiskā stingrība un ļoti plašā pielietošanas iespēja.
Kad sākās matemātika? Kurā vietā tas notika? Precīzi uz šiem jautājumiem ir grūti atbildēt. Taču skaidrs, ka bez skaitļa jēdziena, bez prasmes pareizi saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt cilvēces attīstība nav iedomājama. Par naturālā skaitļa jēdziena veidošanos nav saglabājušies nekādi dokumentāli dati. Tāpēc matemātikas vēsturei jāizmanto etnogrāfijas un lingvistikas pētījumi. Tādejādi noskaidrots, ka sensenos laikos cilvēks pratis skaitīt tikai līdz divi. Šis skaitlis ir saistījies ar konkrētu priekšmetu pāri, piemēram, indiāņiem – acis, tibetiešiem – spārni. Ja priekšmetu ir bijis vairāk, tad pirmatnējais cilvēks izmantojis jēdzienu “daudz”. Pēc tam pakāpeniski radušies nākošo skaitļu nosaukumi.
Skaitīšanu, četras aritmētiskās darbības un skaitļošanas likumus nav izdomājis kāds konkrēts cilvēks. Aritmētika ir veidojusies no ikdienas praktiskās dzīves nepieciešamības. Ražošanas un tirdzniecības attīstība prasīja aizvien lielākus skaitļus.
Pakāpeniski ir attīstījusies arī ģeometrija. Cilvēkiem vajadzēja izmērīt attālumus, zemes gabalu laukumus, trauku tilpumus. Tā izveidojās mērīšanas paņēmieni, skaitīšanas tehnika un darbību likumi. …