1.Voldemārs Zelmenis „Pedagoģijas pamatos” uzsver, ka pedagoģija ir zinātne. Nekur neatradu, ka viņš minētu kaut ko par pedagoģiju kā mākslu. „Pedagoģija ir zinātne par audzināšanu. (..) Laika gaitā izveidojās dažādas (..) audzināšanas sistēmas. (..) Līdztekus audzināšanas attīstībai veidojās arī pedagoga profesija un attīstījās pedagoģijas zinātne kā šīs profesijas teorētiskais pamats. (..) Pedagoģija ir integrēta zinātne.” /10.-13. lpp/
L. Žukovs „Ievadā pedagoģijā” raksta, ka pedagoģija ir zinātne, taču tajā ir arī mākslas elementi, kas izpaužas, piemēram, izraisot skolēnos līdzpārdzīvojumu. „Pedagoģija ir zinātne par audzināšanu, par jaunās paaudzes sagatavošanu dzīvei. Pedagoģija (..) kļuvusi par patstāvīgu zinātni ar konkrētu pētīšanas priekšmetu, kategorijām un pētīšanas metodēm. (..) Pedagoģiju zināmā mērā var uzskatīt arī par mākslu. Mācību un audzināšanas darbu skolā vada skolotājs. (..) Skolotāju var pielīdzināt aktierim. (..) Skolotājs dažādi ietekmē skolēnu mācības interese veidošanos, viņu darbības motivācijas sfēru. Šajā gadījumā par pedagoģiju varam runāt kā par mākslu. (..) Viņam (pedagogam) jāprot vienlaicīgi ietekmēt kā cilvēka intelektu, tā arī jūtas un gribu.” /7.-10. lpp/
2. J.A.Students „Vispārīgajā pedagoģijā” raksta, ka tā ir gan zinātne, gan māksla. „Audzināšana kā sevišķi plašs, dziļš un daudzpusīgs garīgās dzīves izpaudums slēpj sevī zinātnes un mākslas elementus. Ir pamats runāt par audzināšanas zinātni un audzināšanas mākslu. (..) Audzināšana kā zinātne noskaidro audzināšanas uzdevumu, mērķi, metodes. (..) Audzināšana kā māksla ir audzināšanas prakse.”…