1.Materiālu pretestības pamatuzdevums ir, zinot spēkus, kādi darbojas uz ķermeni, noteikt ķermeņa izmērus. Aprēķinātajām mašīnu detaļām un konstrukcijas elementiem ir jānodrošina pietiekami ilgs kalpošanas laiks. Lai atrisinātu materiālu pretestības pamatuzdevumus, jāapskata deformējams ķermenis. Ķermeņa spēja deformēties ir pati svarīgākā ķermeņa īpašība, kuru pēta materiālu pretestība. Priekšmets dod praktiski pielietojamas metodes tipisku visvairāk sastopamu detaļu un konstrukciju aprēķinam.
3. Reālais objekts un aprēķinu shēma – 1. Izvēlas reālam objektam atbilstošu aprēķina shēmu; 2. Iekšējo spēku epīras N, Q, ,H; 3. Izvērtējot epīras nosaka bīstamo šķelumu. 4. Aprēķina spriegumu vērtības bīstamajā šķēlumā. 5. Aprēķina kopējos normālos un tangenciālos spriegumus. 6. Normālos vai tangenciālos spriegumus saskaita algebriski. Normālos spriegumus ar tangenciālajiem saskaita izmantojot kādu no stiprības teorijām.
4. Materiālu pretestības pamathipotēzes. 1.Materiālu pretestību varētu nosaukt arī par deformējama ķermeņa mehāniku. Materiālu pretestībā pieņem, ka ķermenis veidots no vielas ar nepārtrauktu uzbūvi, tas ir, tiek pieņemts, ka ķermeņa īpašības nav atkarīgas no tā, cik maza ķermeņa daļa tiek apskatīta. Īstenība materiāls molekulārās uzbūves, kristāliskās struktūras un citu iemeslu dēļ nav īsti nepārtraukts. Bet, tā kā materiālu pretestībā aplūkojamo konstrukcijas elementu izmēri ir daudzkārt lielāki par kristālu izmēriem, tad varam lietot vielas nepārtrauktības hipotēzi. Tādējādi iespējams deformējamam ķermenim pielietot bezgalīgi mazu lielumu analīzes metodes.
Materiāls ir viendabīgs jeb izotrops. Hipotēze izsaka, ka materiāla īpašības visos punktos un visos virzienos ir vienādas. Šī hipotēze atsevišķam vielas kristālam nav piemērojama.
…
