Mazākumtautības Latvijā

Mazākumtautības Latvijā Jaunizveidotajai Latvijas valstij bija nepieciešams arī mazākumtautības pārstāvjiem sagādāt labu dzīvi Latvijā, garantēt šo cilvēku tiesības un sekmēt viņu lojalitāti, tas ir, pastāvošās valsts iekārtas respektēšana un likumu ievērošana. 1919. gadā tika pieņemts Likums, kurš ļāva iegūt pilsonību visiem, kas bija dzīvojuši Latvijas teritorijā pirms Pirmā pasaules kara. 1919. gadā tika pieņemts Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā, kas piešķīra skolām autonomiju, tas ir, mazākumtautības tiesības patstāvīgi lemt savus izglītības un kultūras jautājumus. Darbu uzsāka skolas, kurās mācības notika vācu, krievu, ebreju, poļu, lietuviešu, igauņu un baltkrievu valodā. LR tika veidota kā nacionālā valsts, kurā latviešiem ir noteicošā loma. Latvijā ir 2 pamattautas – latvieši un lībieši. Kopā ar pamattautām Latvijas teritorijā bija dzīvojuši arī vācbaltieši, poļi, krievi, ebreji, baltkrievi, lietuvieši, igauņi u.c.