Medicīniskā ģenētika

Galtons 1822. – 1911.
Cilvēka ģenētikas pamatlicējs. Ģenealoģiskās, dvīņu un statistiskās (korelācijas koeficents) metodes izstrāde. 1865.-“Talanta un rakstura iedzimšana.” 1883. - eigēnika. 1909. - eigēnikas metodika, mērķi
G.Mendelis 1822.-1884.
1866.g. publicē iedzimtības principus
1889.g. – Meišners (Meischner) izolē kodola DNS
1900.g. - Devrizs (H. De Vries) Mendeļa likumu otrreizēja atklāšana
1899.g. – Pirmais starptautiskais iedzimtības kongress Londonā
Garods 1857. - 1936.
Cilvēka bioķīmiskās ģenētikas pamatlicējs. (1908.g. Grāmata “Iedzimti metabolisma defekti” ) “Alkaptonūrijas izplatība: ķīmiskās individualitātes pētījums”. Alkaptonūrija – mendelējoša pazīme. Termins - iedzimti vielmaiņas defekti. Gēni kontrolē metaboliskos procesus. Indivīdu bioķīmiskais polimorfisms - ģenētiski determinēts.
Farabi - 1902. - brahidaktīlija kā mendelējoša pazīme
Pīrsons - cilvēkam nav diskrētu pazīmju. Cilvēka iedzimtību var pētīt tikai ar statistiskām metodēm. Kopā ar Galtonu - biometrijas pamatlicēji.
1908. - Hārdijs, Veinbergs - populāciju ģenētika…