Melngalvju biedrība

Melngalvju 1510.gada šrāgā tiek īpaši uzsvērts, ka Mazā ģilde tikai kopš 1494.gada neesot ieradusies kā agrāk uz Vastlāvju svētkiem. Taču 16.gadsimta beigās tas pamazām izbeidzās. Ar laiku aizvien jūtamāk izpaudās zināma sociāla un sabiedriska atšķirība starp tirgotājiem un amatniekiem.
Īpaši nozīmīgs Rīgas Melngalvju biedrībai bija svešinieku pieplūdums. Starp tiem jau izsenis saieta namam tā īpašo raksturu piešķīra Livonijas ordeņvalsts dienvidu apgabalu mazo lauku pilsētu vietējie vācu tirgotāji un tirgoņzeļļi.
Nemitīgais pieplūdums no Hanzas pilsētām radīja nepieciešamību 16.gadsimta sākumā izveidot atsevišķus citurienes tirgotāju un kuģinieku solus. Melngalvju kases grāmatās jau 1516.gadā minēti lībekiešu un vestfāliešu soli. Vēlāk, 1569.gadā 15.februārī, Lībekas kuģinieku biedrība nolēma, ka Rīgas rātes akceptētās vienošanās par Lībekas solu Jaunajā namā turpmāk atzīstamas par spēkā esošām. Katram kuģiniekam, kas devās no Lībekas uz Rīgu, Rīgas sola uzturēšanai bija jāziedo pusdālderis, bez tam vēl vesels dālderis pašā Jaunajā namā.
Visus citurienes ceļojošos tirgotājus, zeļļus un kuģiniekus Jaunajā namā sauca par viesiem. Pastiprinātais iebraucēju pieplūdums Jaunajā namā 16.gadsimta beigās un 17.gadsimta sākumā prasīja Melngalvju biedrībā virkni jaunu šrāgu priekšrakstu, kas tad nu īpaši ņēma vērā arī svešiniekus melngalvju vēlēšanās.…