Zinātnes vēsturē attīstības procesā ir zināmi daudz nozīmīgi atklājumi. Taču tikai nedaudzi ir pielīdzināmi tam milzīgam darbam, ko ir veicis Mendeļējevs- viens no pasaules slavenākajiem zinātniekiem ķīmijas nozarē. Ir pagājuši dauzi gadi, kad tika izveidota Mendeļējeva tabula, neviens nespēj pateikt, kad tiks līdz galam izprasts tās saturs.
Dmitrijs Mendeļējevs dzimis 1834. gada 8.februārī, Toboļskā, ģimnāzijas direktora un Toboļskas guberņas tautas izglītības atbalstītāja Ivana Mendeļējeva un Marijas Mendeļējevas ģimenē. Zēnu audzina māte, jo neilgi pēc bērna dzimšanas tēvs kļūst akls.
1841. gada rudenī Dmitrijs uzsāk mācības Toboļskas ģimnāzijā. Vēlāk 1850. gada 9.augustā, tiek uzņemts studentu rindās Pēterburgas Galvenā Pedagoģiskā institūtā- fizikas-matemātikas fakultātē, kur zināšanas guva no tā laika izcilākajiem krievu zinātniekiem- matemātiķa Ostrogradska, fiziķa Ļenca, ķīmiķa Voskresenska. Ievērojot Mendeļējeva talantu profesors Vaskrisenskis un mineraloģijas profesors Kutorga piedāvā veikt Dmitrijam analītisku pētījumu no Somijas ievestajiem minerāliem.
1855. gada maijā Zinātnieku padome piešķir Mendeļējevam ‘’Vecākā skolotāja’’ titulu, kā arī apbalvo ar zelta medaļu.
Daudz laika tiek veltīts maģistra disertācijai, ‘’Silikātu savienojumu veidošana’’- veiksmīga ievadlekcija, kura 1857. gada palīdz iegūt privātdocenta titulu un darboties Pēterburgas universitātē.
1861. gada februāra nogalē Mendeļējevs nolemj uzdrīkstēties izveidot organiskās Kīmijas mācību grāmatu, kura pēc neilga laika tiek drukāta, kā arī veic tulkojumu Vāgnera ‘’Ķīmisko tehnaloģiju grāmatai- tas ir sākums Mendeļējeva lielai popularitātei un slavai.
…