Metāla īpašību noteikšanas metodes

Alumīnijs ir trešais izplatītākais dabas elements Zemes garozā, tas ir sastopams minerālos kā silikāti, oksīdi, hidroksīdi, kā arī savienojumā ar citiem elementiem – nātriju un fluorīdiem, vai arī kompleksos ar organiskām vielām. Alumīnijs savas reaktīvās dabas dēļ nav sastopams brīvā elementa formā. Neorganiskie alumīnija savienojumi parasti satur trīsvērtīgo alumīniju. Tīram alumīnijam piemīt labas veidojošās īpašības un augsta elastība, tā mehāniskā izturība ir zema, tāpēc to bieži izmanto sakausējumos. Alumīnijs ir sastopams gan augsnē, gan ūdenī, gan gaisā. Alumīniju izmanto būvniecībā, metālu sakausējumos, elektrorūpniecībā, iepakojuma materiālos u.c. [1] [10] Alumīnijs ir viegls, plastisks metāls ar labu elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Tas ir viegli stiepjams un velmējams. No alumīnija var izveidot ļoti plānas loksnes - folijas. Alumīnijs pieder pie ķīmiski aktīviem metāliem, taču atmosfērā tas maz izmainās, jo pārklājas ar blīvu oksīda aizsargkārtiņu, kura momentāni atjaunojas, ja to noberzē.. Ja šīs aizsargkārtiņas veidošanos novērš, tad alumīnijs strauji oksidējas un sairst arī parastos apstākļos. [2]…