Metālu korozija un pretkorozija

Metāli ir pakļauti korozijai. Par koroziju sauc metālu sairšanu apkārtējās vides iedarbības rezultātā. Tas ir patvaļīgs un nevēlams process, kas noris uz fāzu robežvirsmas. Korozija var notikt gāzēs, gaisā, ūdenī un elektrolītu šķīdumos, organiskajos šķīdinātājos. Metāli šajā gadījumā oksidējas, bet vielas, ar kurām tie reaģē, - reducējas.
Pēc korozijas norises mehānismā izšķir ķīmisko elektroķīmisko koroziju.
Ķīmisko koroziju izraisa metālu iedarbība ar sausām gāzēm vai šķidrumiem, kas nevada elektrisko strāvu. Lielus zaudējumus rada ķīmiskās korozijas paveids- tā saucamā gāzu korozija, t.i., metālu savienošanās ar gaisa skābekli. Paaugstinātā temperatūrā daudzu metālu oksidēšanās ātrums stipri pieaug. Tā, piemēram, uz dzelzs jau 250-300 grādu temperatūrā izveidojas redzama oksīdu kārtiņa. Oksīdu kārtiņa neaizsargā dzelzi no tālākas oksidēšanās, jo šajā kārtiņā ir plaisas un poras, pa kurām skābeklis piekļūst metālam. Tādēļ, sakarsējot dzelzi virs 800 grādiem, tās oksidēšanās ātrums ļoti strauji pieaug. …