Meteņa dienas budeļniekus sauca arī par skutelniekiem un Meteņa bērniem un Meteņiem. Meteņa bērni līdzi ņema mīkstu slotiņu ar ko nopērt slinkākos. Vairāk pērienu dabūja meitas un puiši un bērni, kas nemācījās lasīt. Pērienu dabūja arī saimnieces, jo budēļnieki centās pierā’dit, ka pīrāgi nav garšīgi. Saimnieks, ja nebija kalniņu nolējis ar ledu, tika guldīts uz mūrīša un pērts kā nākas.
Tā pat kā citās dienās arī Metenī vēroja un pareģoja laiku, parasti sprieda par nākamo ražu. Ja Meteņa dienā saule spīd tik ilgi, ka zirgu var apsegt, tad būs labs ražas gads. Ja Metenī tik vien ir sniegs atkusis, ka gailis var padzerties, tad nākamā vasarā būs laba raža. Ja Metenī sniegs vēl ir uz jumtiem, tas būs arī Lieldienās, bet vasarā būs daudz sēņu un ogu.
Meteņa diena svinama ap februāra sākumu ( pēc mūslaiku kalendāra 5.02.), parasti ceturtdienas vakarā. Meteņa dienai seko Pelnu diena, kad bērniem pie muguras piesēja kulīti ar pelniem un ticēja, ka tas dod svētību.
…