Jautājums, kāpēc cilvēkam vajadzīgs miegs un sapņi, ir gan bioloģisks, gan psiholoģisks. Miegs ir ne tikai ķermeņa atpūta guļot, bet arī psihes stāvoklis. Kā zināms, miegs no nomoda atšķiras vismaz ar šādām pazīmēm:
• pazeminās muskuļu tonuss,
• pazeminās ķermeņa temperatūra un arteriālais asinsspiediens,
• zūd apziņa, un epizodiski uzrodas īpašs psihisks stāvoklis – sapņi.
Miega fizioloģiskās likumsakarības ir daudzkārt aprakstītas žurnālos un grāmatās, tādēļ tās var minēt pavisam īsi. Zinātniski dati par cilvēka smadzeņu aktivitāti miegā ir iegūti samērā nesen. Būtiski atklājumi šajā jomā ir veikti 20. gs. 50. gadu sākumā. Kopš tā laika tiek lietoti jēdzieni “lēnais miegs” (dažkārt – “teta vai delta miegs”) un “ātrais miegs” (miegs ar straujām acu kustībām zem aizvērtiem plakstiņiem). Naktī cits citu nomaina lēnā un ātrā miega posmi; parasti cilvēks lielāko daļu naktsmiera laika aizvada “lēnajā miegā”. Sapņi ir saistīti ar “ātrā miega” stāvokli.
Ir pierādīts, ka sapņi, tieši tāpat kā “ātrais miegs”, piemīt visiem cilvēkiem, taču atšķiras gan spēja, gan vēlēšanās tos iegaumēt un saglabāt atmiņā. Daudzi no tiem, kas guļ ciešā miegā, uzskata, ka viņi gandrīz nekad nesapņo, taču pareizāk būtu sacīt ko citu: sapnim var nomainīt tik dziļš “lēnais miegs”, ka sapņa satura nostiprināšanās ilgstošajā atmiņā ir gandrīz neiespējama. Sapni vislabāk var atcerēties tad, ja sapņotājs pamostas sapņa laikā (piemēram, līdz ar modinātāja zvanu); jo ilgāks laiks paiet no pamošanās līdz domām par sapņoto, jo grūtāk to atcerēties. Neapšaubāmi, lielāko daļu sapņu cilvēks pamostoties neatceras vai arī drīz pēc tam aizmirst uz visiem laikiem.
Sapņu izpratnei ir piešķirta būtiska nozīme dažādās kultūrās. Tā viena no senākajām zināmajām liecībām par sapņu tulkošanu ir kāds Ēģiptes papiruss, kas datēts 14. gs. p. m. ē. Pareģojošu sapņu veicināšana ar īpašu rituālu Asklēpija tempļos Senajā Grieķijā bija pazīstama kopš 6. gs. p. m. ē., vēlāk arī Romas impērijā. Sapņu nozīmīgums ir minēts daudzu tautu folklorā; jaunākajos laikos dažādās valstīs ir publicētas vairāk vai mazāk izklaidējoša rakstura sapņu grāmatas. Zinātniskajā psiholoģijā pētnieki sapņu izprašanai ir pievērsušies tikai nedaudz ilgāk nekā 100 gadu. …
