Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne radās samērā nesen tikai 18.g.s. Termins ekonomika aizgūts no grieķu valodas vārda oikonomija, kas savukārt sastāv no diviem vārdiem: oikos-māja un nomos likums, kas nozīme māku pārvaldīt mājas saimniecību. Sengrieķu filozofs Aristotelis jau prata analizēt ekonomiskas parādības, kur galvenokārt ekonomika bija saistīta ar nepieciešamo dzīves ražošanu. Vēlāk pēc Aristoteļa darbiem sāka studēt A.Monkretjēns, kurš terminu oikonomija papildināja ar grieķu vārdu politeja, kas nozīme sabiedrisko iekārtu un tā radās termins politiskā eikonomija. Ar šādu nosaukumu izveidojas ekonomikas teorijas zinātne. Ekonomikas uzdevums ir pētīt saimnieciskās procesus visās ekonomiskajās sistēmas. Ekonomikas teorijas centrā jābūt ekonomiskā līdzsvara likumsakarībām. Katrām cilvēkam ir savas vajadzības, vēlmes, prioritātes, kas nav atkarīgs no cilvēka vecuma vai dzimuma, bet no viņas iespējas to dabūt vai vienkāršīgi no cilvēka ierobežotības pašlaik un šīs problēmas risināšana liek cilvēkiem domāt un rīkoties saimnieciski, lai iegūtu vislielāko labumu no ierobežotiem resursiem. Ekonomikā šādu rīcību sauc par ekonomisko domāšanu. Cilvēki saka vairāk domāt priekš kam viņiem ir tas vajadzīgs, no, ka ir viss atkarīgs, ka to var sasniegt, tātad ekonomika ir neparasts mehānisms, kas nodarbojas ar ekonomiskas teorijas jautājumiem .…