Neisseria meningitidis
Izraisa Meningokoka infekcijas slimību (strutains cerebrospināls meningīts). Slimība var būt vietēja un vispārēja. Neizturīgs aukstumā, iet bojā 2-3h laikā. Infekcijas avots ir slimi cilvēki, praktiski veselie meningokoku nēsātāji, kā arī meningokoku infekciju pārslimojušie (rekonvalescenti) nēsātāji.
Slimība izplatās pilieninfekcijas ceļā. Inkubācijas periods ir 2-10 dienas. Meningokoki savairojas deguna un žāvas gļotādā, izraisot vietēju iekaisumu (nazofaringīts). Tas sākas pēkšņi ar paaugstinātu t°, nespēku, galvassāpēm. Ja slimnieka organisms ir novājināts, meningokoki iekļūst asinsritē un izraisa meningokoku infekcijas vispārējās formas. Vispirms tiek bojāts smadzeņu mīkstais apvalks (strutainais meningīts), vēlāk var pievienoties smadzeņu iekaisums (meningoencefalīts). Smagākos gadījumos veidojas sepse ar hemorāģiskiem izsitumiem (meningokokcēmija).
Ārstēšana sekmīga tikai slimnīcā. Lieto antibiotikas (penicilīnu, eritromicīnu, hlorocīdu), kā arī dažādus preparātus pret intoksikāciju, vitamīnus, sirds un asinsvadu līdzekļus. Antibiotikas jāuzsāk lietot pēc muguras smadzeņu punkcijas.
Profilakse. Augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšana, norūdīšanās; bieža telpu vēdināšana. Ar slimnieku saskarē bijušās personas apskata terapeits un otorinolaringologs, tās tiek izmeklētas arī bakterioloģiski. Epidēmijas perēkli medicīniski novēro 10 dienas. Meningītu un meningoencefalītu pārslimojušos dispanserizē un novēro 3 gadus.
Listeria monocytogenes
Izraisa Listeriozi. Listeriozes inkubācijas periods ir 3-45 dienas, biežāk 10-20 dienas. Slimība sākas pēkšņi ar augstu temperatūru, galvassāpēm, nespēku. Slimībassimptomi ir atkarīgi no slimības formas: var būtangīna, konjunktivīts, palielinātilimfmezgli, meningīts,encefalīts, sepse. Cilvēka organismā slimībasierosinātājs izplatās ar asinīm unlimfu. Infekcijas procesa lokalizācijas vieta parasti ir centrālā nervu sistēma,limfmezgli un iekšējie orgāni.
Listerijas ir plaši sastopamas dabā – ūdenī, augsnē, tās atrodamas arī uz dārzeņiem. Tās ir ļoti noturīgas un apkārtējā vidē var saglabāties līdz 7 gadiem, iztur sasaldēšanu. Vārot un pasterizējot, iet bojā 3 minūšu laikā. Listērijas spēj intensīvi vairoties gaļā 4-6° C temperatūrā, tādēļ to nereti dēvē par „ledusskapja mikroorganismu”. Infekcijas avots ir slimi (dažreiz arī praktiski veseli infekcijas nēsātāji) grauzēji, mājdzīvnieki (arī mājputni). No mājlopiem ar listeriozi vissmagāk slimo aitas. Cilvēks ar listeriozi var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātuādu vai gļotādu, lietojot uzturāinficētus dzīvnieku izcelsmes produktus, ieelpojotinficētus putekļus, iespējama arī augļa inficēšanās caur placentu no mātes, kura slimo ar listeriozi. Specifiska listeriozes profilakse nav izstrādāta, vakcinācija nav iespējama.
Grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu ieteicams izvairīties no saskarsmes ar potenciāli inficētu materiālu, piemēram, dzīvnieku aborta materiālu u.tml. Nelietot uzturā ledusskapī ilgstoši uzglabātus pārtikas produktus. Izvairīties no riska produktu lietošanas uzturā (nepasterizēts piens, jēla gaļa, mīkstie sieri, piemēram, brinza, feta, kamambērs, rikota, brī), bet var lietot jogurtu, krēmsierus, biezpiena sierus, nobriedušos sierus. Ja lieto uzturā rūpnieciski ražotus ēšanai gatavus ēdienus, tos pirms lietošanas ieteicams atkārtoti karsēt, līdz parādās garaiņi.
…
