Akūta infekcijas slimība, kas raksturojas ar diareju un izteiktu organisma atūdeņošanos un intoksikāciju. Slimība pazīstama sen. Nosaukums grieķu val. „žults tecēšana”. Ierosinātājs V.cholerae. 1883. gadā izdalīja Kohs Ēģiptē.
Morfoloģija: Gr-, komatveida, 1 – 4 mkm, unipolāra viciņa, polimorfa, nav prasīga pret barotnēm – 1% peptonūdenī 8 – 12 h laikā veidojas plēvīte, ātri vairojas, ģenerācijas laiks 15 min.
Bioķīmiskās īpašības: saharolītiskās un proteolītiskās īpašības, diagnostikā izmanto Heiberga triādi: mannoze + ; saharoze + ; arabinoze - . Šķeļ cieti.
Ag struktūra: somatiskais „O” Ag, viciņu „H” Ag.
Klasifikācija:
Rinda Eubacteriales
Dzimta Vibrionaceae
Ģints 1. Vibrio;
2. Plesiomonas;
3. Aeromonas
Vibrio sugas: 1. V.cholerae;
2. V. Parahaemolyticus (gastroenterīts)
V.cholerae ir zināmi ~ 140 serotipi (gan patogēni, gan nepatogēni). Patogēni ir tikai 2 serotipi O1 un O139, aprakstīts 1992. gadā, t.s., Bengālijas serotips.
O1 ir 2 galvenie biovari (pēc biol.īp.):
Klasiskais V.cholerae cholerae
V.cholerae EI Tor (pēdējos gados galvenais epidēmijas ierosinātājs, izdalīts 1906. gadā Sinajas pussalā EI Tor karantīnas stacijā).
Abus biovarus pēc O Ag iedala serotipos:
Inaba – O Ag A un C
Ogawa – O Ag A un B
Hikojima – O Ag A, B, C
Rezistence: samērā augsta, ūdenī izdzīvo vairākus mēnešus, arī sasaldētā veidā, ledū, pārtikas produktos – vairākas nedēļas, mēnešus. Jūtīgi pret skābu reakciju (1 ēdamkarote etiķis uz spaini ūdens) un arī pret paaugstinātu to.
Patogenitātes faktori:
1.eksotoksīns (sk. E.coli) – tā produkciju determinē genoma gēns. Enterotoksīns ir OBV molekula, kas sastāv no 5 subvienībām:
2 A – A1 un A2
3 B – atbild par toksīna adhēziju pie saimnieka šūnas receptoriem
A1 – iekļūst tievo zarnu gļotādas šūnās aktivē adenilciklāzi pieaug cAMP Na+, K+, Cl-, HCO3- un ūdens hipersekrēcija no šūnām zarnu lūmenā
2.viciņa – monotriha – kustīga
3.pili
4.proteāzes…
